Krievija Latvijai nav neko parādā, tādu viedokli pirmdien paudis Krievijas Valsts domes deputāts Konstantīns Zatuļins. Pēc viņa teiktā, mēģinot aprēķināt zaudējumus, Latvija cenšas novērst uzmanību no citām savām aktuālām problēmām, tā deputāts pirmdien paziņoja intervijā radio Эхо Москвы.
Pēc neoficiālām ziņām, Latvija no Krievijas varētu pieprasīt vienu miljardu dolāru par katru Padomju Savienībā pavadīto gadu, vēsta raidsabiedrība BBC.
Mēģinājumiem panākt kompensāciju no Krievijas nav juridiska pamata, tādu pārliecību paudis Krievijas Valsts Domes starptautisko lietu komitejas priekšsēdētājs Konstantīns Kosačovs. “Rodas priekšstats, ka Latvijā kādam ir kompleksi, ka republika savulaik nevarēja nosargāt savu neatkarību kā to izdarīja Somija, bet pēc tam kā nācija Otrā pasaules kara laikā nekādi sevi neparādīja cīņā ar nacismu,” klāstīja Kosačovs.
Uz aģentūras Интерфаксc jautājumu, vai sagaidāma kāda Krievijas reakcija atbildēja, ka “tas būs atkarīgs no tā, kā uz komisijas darba rezultātiem reaģēs oficiālās valsts amatpersonas.”
E.Stankevičs valdību pirmdien informēja, ka paredzēts izveidot pilnīgu politiski represēto datubāzi, bet pašlaik izveidota datubāze ar ziņām par 55 000 Latvijas iedzīvotāju, kuri saistīti ar 1949.gada 25.marta deportāciju, vēsta BNS.
Izpētīta kā tautsaimniecību ietekmēja pāreja no tirgus uz plānveida ekonomiku.
Veikts arī pētījums, kā okupācija ietekmēja iedzīvotāju kopskaitu, dzimuma un vecuma struktūru.
Savukārt vēl vienā pētījumā aprēķināts videi nodarītais zaudējums no 1940. līdz 1990.gadam, bet citā - PSRS okupācijas režīma Latvijai nodarītie cilvēkresursu un ekonomikas zaudējumi karadarbības laikā Afganistānā, kā arī tiešie un netiešie demogrāfiskie zaudējumi saistībā ar Černobiļas AES katastrofu.
Komisija tika izveidota 2005.gada augustā.