Viņa norādīja, ka, balsojot par Loskutovu, vairāki deputāti nonāks interešu konfliktā un viņiem vajadzētu atturēties no balsojuma. No tribīnes viņa aicināja opozīcijas deputātus pievienoties prasībai tiesai. Satversmes tiesā prasību var iesniegt ne mazāk kā 20 deputātu.
Jau ziņots, ka Sabiedriskās politikas centra Providus eksperte Iveta Kažoka izpētījusi, ka ST likums paredz — šī tiesa ir kompetenta izskatīt lietas par "Saeimas aktu, izņemot administratīvos aktus, atbilstību likumam". Argumenti, kas apšaubītu atlaišanas likumību, varētu tikt pamatoti apstāklī, ka Saeimas balsojuma pamatā bijis ģenerālprokurora vadītās komisijas lēmums par A.Loskutova neatbilstību amatam. Šī lēmuma kvalitāti varētu apstrīdēt, jo, kā jau rakstīts, komisijas locekļi — aizsardzības ministrs Vinets Veldre (TP) un Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Dzintars Jaundžeikars (LPP/LC) — vēl pirms komisijas darba beigām pauda skaidru nostāju pret A.Loskutova palikšanu amatā. Izskanēja arī viedoklis, ka abas amatpersonas, darbojoties komisijā, iespējams, atradušās interešu konfliktā — KNAB to pārstāvētajām partijām "piestādījis rēķinu" par neatļautiem tēriņiem un nelikumīgu ziedojumu pieņemšanu.
Tiesa, jau pirms I. Čepānes uzstāšanās no tribīnes jebkādu interešu konflikta iespējamību noraidīja Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece (TP). Pēc viņas domām, interešu konflikta novēršanas likums nosaka, ka uz Saeimas deputātiem, valdības locekļiem un citām amatpersonām ierobežojumi neattiecas, ja tiek pildīti darba pienākumi. "Ja nu tomēr ir kāds iestādes vadītājs, kas ir paviršs savā darbā, tad deputāts lasot likumu, paviršs nedrīkst būt," norādīja V. Muižniece.