Ir pagājis mēnesis, kopš pazuda trīs Latvijas alpīnisti, un, protams, šādu lēmumu pieņemt ir smagi, kalnākāpēju kluba «Traverss» mājas lapā raksta viens no glābēju grupas dalībniekiem Oļegs Mirošņikovs. Jo - «tie taču bija mūsu puiši, ar kuriem kopā mēs vēl vakar trenējāmies, jokojāmies, kalām nākiotnes plānus». Kāds var galu galā mūs arī nosodīt, - tā O.Mirošņikovs. Taču tāds ir šābrīža skarbais lēmums – vairāk jādomā par dzīvajiem, lai traģēdija neatkārtotos.
Pazudušie - 29 gadus vecais Anatolijs Sukovs, 39 gadus vecais Antons Kaļdi un 25 gadus vecais Andrejs Leskovs - ir alpīnistu un kalnākāpēju kluba «Traverss» biedri, kuri 15 cilvēku lielas grupas sastāvā devās uz Svanetijas reģionu, taču 31.jūlijā nolēma patstāvīgi uzkāpt apmēram 4700 metru augstās Ušbas virsotnē. No pazudušajiem līdz šim izdevies atrast tikai viņu personīgās mantas - telti, guļammaisus, fotoaparātus. Lai gan Ušba nav visaugstākais kalns reģionā, alpīnisti to uzskata par skaistāko, kā arī grūtāk pieejamo virsotni Kaukāzā.
Kā alpīnistu kluba «Traverss» mājas lapā vēsta O.Mirošņikovs, kopš iespējamās traģēdijas pagājis ilgs laiks un ledainajā nogāzē sākusies sniega kušana. Tas ļāva atrast vēl dažas pazudušo kalnākāpēju lietas aptuveni tajā pašā vietā, kur mantas atrada iepriekšējā glābēju un meklētāju grupa.
Ar metāla detektoru tikuši pārmeklēti lavīnas konusi, raksta O.Mirošņikovs. Taču tur meklētāji neko neatrada. Arī šie konusi bijuši stipri izkusuši, dažviet pat atsedzot klintis. Tāpat tika apskatītas plaisas ledājā, kā arī vizuāli pārbaudīta pretējā kalna virsotne un nogāze.
26.augustā meklētāji sākuši pētīt to ledāja plaisu, virs kuras iepriekšējā grupa atklāja asins pēdas, raksta O.Mirošņikovs. Plaisas virspusi rūpīgi pārmeklējuši ar lavīnas zondēm. Plaisas šaurākajā vietā meklētāji atklājuši eju, pa kuru virzījušies tālāk, to paplašinot ar lāpstām, dažviet pat pilnīgi vertikāli uz leju. Drīzumā meklētāji sajutuši stipru līķa smaku, vēsta O.Mirošņikovs.
Sergejs Vasiļjevs, viens no ukraiņu alpīnistiem, kas arī piedalījās meklēšanā un tajā dienā nolaidās plaisā, pēc profesijas ir tiesu medicīnas eksperts. Viņš teicis, ka tik stipra smaka nevarot nākt no kāda miruša dzīvnieka vai pat viena cilvēka mirstīgajām atliekām. Plaisas dibenā, kas ir vairākus desmitus metrus zemāk par ledāja virsotni, kā alā visu laiku saglabājas zema temperatūra, no plaisas sienām tek ūdens, jo saule kausē sniegu, turklāt kopš nelaimes pagājušas jau vairāk kā četras nedēļas. Šie apstākļi diemžēl ar lielu ticamību liecina par iespējamo traģēdiju – alpīnistus varēja aizraut līdzi lavīna, viņus varēja iemest plaisā un tajā visi trīs, saistīti ar vienu virvi, varēja tikt aprakti ar lavīnas nesto sniegu.
Lai pazudušos meklētu plaisā, darbs būtu ārkārtīgi bīstams, raksta O.Mirošņikovs. Meklētājus var ne tikai aprakt ledus nogruvums no augšējā ledāja, bet plaisā var ielidot arī akmeņi. Briesmās ir bijuši arī tie, kuri strādājuši plaisā – pār viņiem karājusies vecā sniega kārta, kura ik mirkli varēja nogāzties, visu laiku bija jāuzmanās arī no slidenajām tuneļa sienām un ledainajiem griestiem. Ja šo glābšanas darbu laikā atkal notiktu lavīnas nobrukums, meklētāji varēja tikt dzīvi iemūrēti šaurajā tunelī.
Sakarā ar lielo bīstamību tika nolemts glābšanas un meklēšanas darbu pārtraukt. Protams, šādu lēmumu pieņemt ir smagi, raksta O.Mirošņikovs. Kāds var galu galā mūs arī nosodīt, - tā O.Mirošņikovs. Taču tāds ir šābrīža skarbais lēmums – vairāk jādomā par dzīvajiem, lai traģēdija neatkārtotos.
Protams, pazudušie alpīnisti nav atrasti, tāpēc neko nevar kategoriski apgalvot, raksta O.Mirošņikovs. Cerība vienmēr paliek.
Jau rakstīts, ka meklēšanas darbus kopš 4.augusta izjauca gan kara sākums Gruzijā, gan nepiemērotie laika apstākļi. Pazudušos alpīnistus sākotnēji meklēja Gruzijas robežsargi, bet pēc tam ar pārtraukumiem kalnā kāpēji no Latvijas, kuriem pievienojās arī alpīnisti no Ukrainas un Gruzijas.