No Eiropas Reģionālās attīstības fonda piešķirtajiem līdzekļiem uz 1.februāri projektos izmaksāti 55,8% no pieejamā finansējuma. Savukārt no Eiropas Sociālā fonda finansējuma izmaksāti 67,3%. Atlikušos līdzekļus jāpaspēj apgūt vēl līdz šā gada 31.augustam, pretējā gadījumā Latvija šo finansējumu zaudēs.
Pēc A.Pabrika domām, tas, ka ar ES fondu apguvi strādāts ļoti neveiksmīgi, norāda uz pārlieku birokratizēto projektu izskatīšanas procedūru. Privātās sarunās ES fondus izmantojušie uzņēmēji vairākkārt atzinuši, ka otrreiz uz ES naudu vairs nepieteiktos, jo birokrātijai jātērē pārāk daudz laika un pūļu. Līdz ar to uz ES finansējumu aizvien vairāk piesakās lielās ārzemju firmas, norādīja A.Pabriks.
Arī Eiropas lietu komisijas deputāts Staņislavs Šķesters piekrita, ka ES fondu apguves sistēma nav kārtībā. Viņš aicināja komisiju šo jautājumu jau detalizētāk izskatīt kādā no vēlākajām sēdēm. "Manuprāt, puse neapgūtu fondu līdzekļu liecina vienkārši par nolaidību," uzsvēra Staņislavs Šķesters.
Īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās Normunds Broks piekrita, ka aizejošajā periodā bijušas problēmas un apliecināja, ka atbildīgās institūcijas dara visu, lai atlikušajā laikā apgūtu ES finansējumu. Ministrs arī skaidroja, ka bieži vien nav iespējams vēl vairāk mazināt birokrātijas prasības. Bieži gadās tā, ka tiklīdz tas tiek izdarīts, to tūlīt izmanto negodīgas personas.