CVK priekšsēdētājs gan pieļauj, ka referendums varētu izraisīt plašas diskusijas sabiedrībā.Pēc A.Cimdara teiktā, lēmumu par jautājuma nodošanu vai nenodošanu referendumam CVK pieņems piektdien no rīta komisijas sēdē. “Es neesmu saņēmis neviena eksperta priekšlikumu, kas argumentētu viedokli, ka likumprojektu nevar nodot referendumam,” sacīja A.Cimdars.Saeimas deputāti ceturtdien noraidīja tautas rosinātos pensiju likuma grozījumus, kas paredz noteikt minimālo pensijas apjomu, ne mazāku kā valstī noteiktais iztikas minimums. Par balsoja 44 deputāti, pret bija 6, bet lielākā daļa - 46 deputāti - atturējās.Tas nozīmē, ka likuma grozījumus jānodod tautas nobalsošanai. Var prognozēt, ka referendums notiks 23.augustā. Tomēr tiesību eksperti apšaubījuši, vai šo jautājumu var nodot tautas nobalsošanai, jo Satversmē minēts, ka tautas nobalsošanai nevar nodot "budžeta" jautājumus, bet pensiju likuma grozījumus varētu uzskatīt par cieši saistītiem ar budžeta izdevumiem. Saeimas deputāts Aigars Štokenbergs debatēs vēl pirms balsojuma atzina, ka viņam nav ilūziju par balsošanas negatīvu iznākumu. A.Štokenbergs Saeimas deputātiem citēja pensionāru sūtītās vēstules.Vairākas likumprojekta nepilnības uzsvēra opozīcijas pārstāvis Vladimirs Buzajevs (PCTVL), norādot, ka “tas ir projekts uz vienu gadu” un tajā nav iekļautas citas pabalstu grupas. Taču uzstāšanās noslēguma V.Buzajevs sacīja, ka grozījumi ir jāatbalsta, jo šobrīd tā ir vienīgā piedāvātā iespēja, kā uzlabot pensionāru dzīvi. Debatēs uzstājās arī labklājības ministre Iveta Purne (ZZS). Viņa uzsvēra, ka “ir svarīgi saglabāt cieņu pret veciem cilvēkiem, taču jādomā arī par tiem, kas pensionēsies nākotnē”. Pēc viņas vārdiem, Labklājības ministrija jau šogad veikusi virkni pasākumu pensionāru labā. Piemēram, nolemts straujāk indeksēt pensijas, kuru apmērs nepārsniedz 150 latu, kā arī uz trīs gadiem pagarināta iespēja aiziet pensijā priekšlaicīgi. Kā īpaši svarīgu uzlabojumu I.Purne minēja piemaksas piešķiršanu invaliditātes pensijām vidēji par 12 latiem mēnesī, ko saņems ap 62 000 cilvēku ar invaliditāti.Labklājības ministre pauda viedokli, ka ar minēto likumprojektu tiks diskriminētas citas sociālās grupas valstī, piemēram, bezdarbnieki, cilvēki ar invaliditāti, ģimenes ar maziem bērniem un citu pabalstu saņēmēji.Šo likumprojektu iepriekš nav atbalstījusi Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, kā arī Budžeta un finanšu komisija.Diena jau rakstīja, ka līdz šim visbiežāk izskanējusi iespēja vērsties Satversmes tiesā (ST), grozījumus apstrīdot kā neatbilstošus pamatlikumam. Proti, Satversmes 73.pantā teikts, ka "tautas nobalsošanai nevar nodot budžetu". Lai gan šajā gadījumā runa nav tieši par budžeta likumu, kā to uzsver projekta iniciatori, organizācija Sabiedrība citai politikai (turklāt referendumi par pensijām notikuši jau agrāk), virkne ekspertu Dienai pauduši – visticamāk, Satversmes autori, rakstot šo pantu, domājuši par situācijām, kas būtiski ietekmētu valsts izdevumus.Minētais priekšlikums skartu 98% vecuma pensionāru, un tā finansēšanai 2009.gadā būtu nepieciešami papildu 370,3 miljoni latu. Tas būtiski samazinātu sociālās apdrošināšanas budžeta uzkrājumu, tādējādi apdraudot pensijas sistēmas finansiālo stabilitāti ilgtermiņā, uzskata valdošā koalīcija.Saeima 19.jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma citus, būtiskus grozījumus Pensiju likumā, kas paredz piemaksas invaliditātes pensijas saņēmējiem un nosaka minimālo piemaksas apmēru par darba stāža gadu. Tāpat grozījumi paredz pagarināt priekšlaicīgās pensionēšanās iespēju, kā arī atcelt ierobežojumus pensiju indeksācijai un darba stāža piemaksām.
(papildināts ar A.Cimdara viedokli)