Premjera padomnieks Edgars Vaikulis aģentūru BNS informēja, ka ministrei tiks nosūtīta premjera rezolūcija. Tā paredzēs, ka atbildīgajām amatpersonām jāsniedz paskaidrojumi par komandējuma mērķi, laiku, kad tas ieplānots, izmaksām un komandējuma darba kārtību, kā arī pārskats par komandējuma laikā paveikto.
T.Koķes padomniece Agnese Korbe pastāstīja, ka ministre šobrīd ir komandējumā Briselē, taču viņa jau ir runājusi ar M.Gruškevicu un pieprasījusi informāciju par Kanādas brauciena rezultātiem. «Svarīgāk tomēr būtu koncentrēties uz to, ko šis komandējums dos Latvijas izglītības sistēmai,» sacīja izglītības ministres padomniece.
Laikā, kad Kanādā norisinājās šā gada pasaules čempionāts hokejā,
nepieciešamība doties komandējumā uz šo valsti, turklāt tieši uz
Halifaksu, radusies
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Eiropas lietu departamenta
vadītājai Guntai Arājai un valsts sekretāra Mareka Gruškevica (TP)
padomniekam Oskaram Balodim, kurš savulaik tādā pašā amatā deva padomus
toreizējam premjeram Aigaram Kalvītim (TP). IZM pārstāvji noliedz, ka
devušies komandējumā, lai skatītos hokeju, bet veicinātu Latvijas un
Kanādas sadarbību izglītības jomā, tomēr apstiprina — apmeklētas arī
spēles.
Kanādā bija mazāk hokeja fanu no Latvijas nekā iepriekšējos pasaules
čempionātos, jo lielai daļai nebija pa kabatai lielie tēriņi, lai
nokļūtu Kanādā. Abiem IZM darbiniekiem brauciena, kas noticis pēc
kanādiešu ielūguma, finanšu jautājums nebija aktuāls, jo to apmaksāja
IZM, un tikai hokeja spēļu biļetes nācies pirkt pašiem. O.Balodis
norāda, ka IZM maksājusi apmēram 1400 latu par katru no braucējiem. Tā
kā komandējums noticis no 3. līdz 6.maijam, O.Balodis paguvis
noskatīties divas grupu turnīra spēles, kurās piedalījās Latvijas
izlase. To, kāpēc komandējums noticis hokeja čempionāta norises laikā,
viņš nevar paskaidrot, taču noliedz, ka komandējums saistās ar
apmaksāts brauciens uz hokeja čempionātu — tas esot bijis ļoti noderīgs
abu valstu sadarbības veicināšanai, turklāt viņš šajā laikā "labāk būtu
bijis mājās". Arī G.Arāja norāda, ka brauciens "noteikti bija
lietderīgs", jo esot gūta Latvijai noderīga informācija par situāciju
Kanādā dažādos izglītības līmeņos — augstākajā, speciālajā un
profesionālajā izglītībā, apmeklētas dažādas valsts institūcijas,
nevalstiskās organizācijas, kā arī universitātes.
Sākotnēji uz Kanādu vēlējies braukt M.Gruškevics, bet rīkojumu par viņa
komandējumu atteikusies parakstīt izglītības un zinātnes ministre
Tatjana Koķe (ZZS). Taču ministre var aizliegt doties komandējumā tikai
valsts sekretāram, rīkojumus par pārējo IZM darbinieku komandējumiem
paraksta M.Gruškevics. Viņš skaidro, ka T.Koķes noraidījumu uztvēris kā
signālu, lai viņš būtu Latvijā, nevis kā iebildumus tam, ka komandējumā
dodas citi IZM darbinieki.
Kā paskaidroja A.Korbe, ministre rīkojumu neparakstīja, jo «šajā laikā mūsu
komandējuma grafikā Kanāda nebija paredzēta». Tomēr ministre var lemt
tikai par valsts sekretāra, parlamentārā sekretāra un sava biroja
darbinieku komandējumiem. Par visiem pārējiem lemj valsts sekretārs,
viņš arī atbild par to, kuru darbinieku sūtīt, skaidro A.Korbe.
Tiesa, G.Arāja IZM atbild par starptautiskajiem sakariem, taču — vai
komandējumā bija jādodas O.Balodim? Viņš bija viens no bijušā premjera
padomniekiem un vienlaikus arī reģionālās attīstības un pašvaldību
lietu ministra biroja vadītājs. Diena jau rakstīja, ka sākotnēji, kad
pēc A.Kalvīša demisijas teju viss viņa birojs jau bija "izdalīts" pa
citām institūcijām, O.Balodis bija bez darba. Viņš tolaik Dienai
norādīja, ka personīgu iemeslu dēļ nevēlas strādāt valsts pārvaldē,
taču jau pēc mēneša kļuva par M.Gruškevica štata padomnieku.
M.Gruškevics stāsta, ka O.Balodis esot viņa "atbalsta vienība", kurš
konsultējot par starpnozaru jautājumiem, kas saistīti ar reģionālo
attīstību, ekonomiku, kā arī atbild par izglītības jomu Latvijas
ilgtermiņa attīstības stratēģijā Latvija 2030. Kā ziņo LETA, no nākamā
gada valsts sekretāriem vairs nevarēs būt štata padomnieki, to paredz
valdībā pieņemtais lēmums.
(papildināts ar 3. un 7. rindkopu)