"Referendums izdosies," optimistisks ir Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Pēteris Krīgers, sazvanīts
neilgi pēc Saeimas balsojuma. Viņam neesot pamats šaubīties, ka tauta
varētu nenobalsot par piedāvātajiem grozījumiem. Tādēļ LABAS
referendumam īpaši gatavoties neplāno. "Domāju, ka mēs izmantosim
nelielus resursus," saka P.Krīgers, kā piemēru minot visu LBAS biedru
aktīvu informēšanu.
Jautāts, vai paliek spēkā iepriekšējais viņa izteikums,
aicināt Valsts prezidentu rosināt šīs Saeimas atlaišanu, P.Krīgers
atbildēja, ka viss ir atkarīgs no referenduma rezultātiem. "ja atbalsts
grozījumiem būs pārliecinošs, izvērtēsim iespēju griezties pie
prezidenta".
Par grozījumiem ceturtdien Saeimā balsoja 44 deputāti, pret bija 37, bet 17 atturējās, kas nozīmēja noraidījumu.
Lai arī parlamentā tiek diskutēts par alternatīviem grozījumiem, tajā skaitā Valsts prezidenta Valda Zatlera iesniegtajiem, tik īsā laikā Saeima nevar pagūt tos pieņemt. Uz balsojumu likumprojekts gāja ar negatīvu Juridiskās komisijas atzinumu. Tās priekšsēdētāja Vineta Muižniece (TP) ceturtdien uzstājoties debatēs norādīja, ka likumprojektam ir vairāki trūkumi, piemēram, zemais vēlētāju slieksnis, kas būtu tiesīgs atlaist Saeimu un neskaidrie termiņi ārkārtas vēlēšanu sasaukšanai. Juridiskā komisija uzskata, ka likumprojekts ir "pilnveidojams un grozāms," taču komisija izmaiņas neveica, jo tas automātiski nozīmētu referendumu, sacīja V.Muižniece.
Paužot šaubas, ka Saeima noraidot šos grozījumus tiešām varētu izstrādāt savus, deputāte Ilma Čepāne (JL) nepiekrita V.Muižnieces minētajiem argumentiem. Viņasprāt, piedāvātie grozījumi ir tautai saprotami un atbilst Satversmes lakoniskajam garam. "Termiņus [jaunām vēlēšanām] papildus var noteikt pati Saeima. Domāju, ka pašreizējā Saeima neriskēs pieņemt nesaprātīgus termiņus," sacīja I.Čepāne.
Savukārt tēvzemiešu deputāts Juris Dobelis apgalvoja, ka grozījumi paredzēti tiem, kas vēlas "rīkot nemitīgas politiskās nekārtības". Jau nākamajā dienā pēc vēlēšanām zaudētāji varētu rosināt Saeimas atlaišanu, sacīja deputāts.
Jau rakstīts, ka LBAS izstrādāto Satversmes grozījumu iesniegšanu Saeimā atbalstīja 217 567 vēlētāji. Iesniegtais Satversmes grozījumu projekts paredz grozīt Satversmes 78. un 79.pantu, nosakot, ka ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju ir tiesības rosināt Saeimas atlaišanu. LBAS vadītājs P.Krīgers iepriekš pieļāva, ka, Saeimai noraidot arodbiedrību piedāvājumu, LBAS aicinās Valsts prezidentu rosināt Saeimas atlaišanu.
Tikmēr Valsts prezidents Valdis Zatlers Saeimā iesniedzis savus Satversmes grozījumus, Dienai pavēstīja prezidenta preses sekretāre Inta Lase. Prezidents nav sagatavojis likumprojektu, bet lūdz Saeimai grozīt Satversmi, kas dotu Valsts prezidentam patstāvīgas tiesības atlaist Saeimu, nesaistot šīs tiesības ar tautas nobalsošanu un iespējamu amata zaudēšanu. V.Zatlers norāda, ka tādējādi tiktu nodrošināts, ka Valsts prezidents pilda Satversmē paredzēto patstāvīgā arbitra funkciju arī Saeimas priekšlaicīgas atlaišanas un jaunu vēlēšanu sarīkošanas gadījumā.
Prezidents balstījies uz Konstitucionālās tiesību komisijas gala secinājumiem, kas analizēja iespējas grozīt Satversmi. Komisijas vadītājs Egīls Levits iepriekš sacījis, ka tautai nebūtu pašai jāpiepūlas, lai referenduma ceļā parlamentu atlaistu, tā vietā šādas tiesības piešķirot Valsts prezidentam. Taču viņš norādīja, ka Satversmē būtu iespējams iestrādāt arī abus mehānismus. Lai ierosinātu referendumu 10 daļas vēlētāju skaits būtu pietiekams, taču, lai Saeimu atlaistu tautas nobalsošanā, vienkāršs vairākums būtu par zemu. Pēc E.Levita domām par atlaišanu būtu jānobalso vairāk kā pusei no tā iedzīvotāju skaita, kas piedalījās attiecīgās Saeimas ievēlēšanā.
(papildināta ar LBAS viedokli - 2. un 3.rindkopu)