Tiesa atzina, ka, izskatot digitālās televīzijas krimināllietu ar
tiesas sastāva priekšsēdētāju Ž.Vēveri, tiktu pārkāpts Kriminālprocesa
likuma 52.panta 4.daļas 1.punkts, kas nosaka, ka lietas izskatīšanā
tiesā nedrīkst piedalīties tiesnesis, kurš iepriekš ir piedalījies šajā
kriminālprocesā jebkādā statusā. Tāpat tiesa atzina, ka tādējādi tiktu
pārkāptas tiesības uz taisnīgu un objektīvu tiesu.
Noraidījumu Ž.Vēverei pirmdien pieteica divu krimināllietā apsūdzēto personu advokāti, norādot uz iespējamo tiesneses interešu konfliktu. Advokāti pauda aizdomas par to, ka tiesnese varētu būt nonākusi interešu konfliktā, jo viņa 2005.gada 18.februārī bijusi apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas sastāvā, kad tikusi skatīta sūdzība par digitālās televīzijas lietā veiktu kratīšanu.
"Mēs [prokuratūra] uzskatām, ka pieteikums ir nepamatots un sadomāts. Ir lietas, kuras juristu aprindās neatkarīgi no tā, kurā pusē viņi atrodas, darīt vienkārši nepiedien. Es uzskatu, ka tas no juristu ētikas viedokļa ir neglīts gājiens, jo likuma normas jāinterpretē ne tikai pēc likuma burta, bet arī pēc šo normu jēgas," teica prokurors Edvīns Piliksers.
Kā vēsta BNS, prokurors atzina - ja lietā tiks norīkots jauns tiesnesis, līdz tās skatīšanas atsākšanai būs vajadzīgs vismaz pusgads. Pēc viņa teiktā, Rīgas apgabaltiesas tiesneši, kas pieņem lietas pirmajā instancē, ir pietiekami noslogoti, un būs vajadzīgi vairāki mēneši, līdz kāds no viņiem atbrīvosies. Savukārt, lai jaunais tiesnesis varētu pieņemt lēmumu par iztiesāšanas sākšanu, viņam būs jāiepazīstas ar apjomīgajiem krimināllietas materiāliem - 59 sējumiem, neskaitot arhīva lietas materiālus.
Apsūdzēto Mārtiņa Kvēpa un Māra Paudera advokāts Saulvedis Vārpiņš savukārt žurnālistiem paskaidroja, ka pieteikums par tiesneses Vēveres noraidījumu ir saistīts ar Rīgas apgabaltiesas nolēmumu, ko viņa savulaik pieņēmusi. "Ņemot vērā gan mūsu likumu nostādnes, gan Eiropas Cilvēktiesību tiesu praksi, uzskatām, ka viņa nevar turpināt lietas izskatīšanu," teica advokāts, norādot, ka fakts par tiesneses dalību šajā procesā iepriekš nebija zināms.
Pēc Vārpiņa teiktā, procesuālajam nolēmumam bija jābūt pievienotam krimināllietai. "Prokurors šobrīd nodarbojas ar demagoģiju, apgalvodams, ka aizstāvība grib novilcināt lietas izskatīšanu, jo prokurors bija tas, kas nepievienoja krimināllietai šo procesuālo lēmumu. Tādā gadījumā arī tiesnese Vēvere būtu to redzējusi un izmantotu likumā noteiktās tiesības sevi atstatīt," teica advokāts, pieļaujot, ka tiesnese bija piemirsusi, ka viņa iepriekš šajā lietā bijusi kādā statusā.
Vārpiņš sacīja, tieši prokuratūra vēlas novilcināt lietas izskatīšanu, tomēr paliek neskaidri tās motīvi tā rīkoties.
Šo lietu tiesa sāka pērn novembrī, taču joprojām to nav sākts vērtēt pēc būtības.
(papildināts ar trešo rindkopu)