Savukārt Tiesībsargs Romāns Apsītis, nezinot visus apstākļus, nevarot izvērtēt seksuālo minoritāšu gājiena aizliegumu Rīgā, vēsta Tiesībsarga preses dienests. «Ierobežot šīs tiesības iespējams tikai leģitīma mērķa dēļ un samērīgi ar šo mērķi un šim ierobežojumam jābūt noteiktam likumā. Ja ierobežojums tomēr ir nepieciešams, jāraugās, lai tiesību izmantošana netiek liegta vispār,» norāda R.Apsītis.
Viņš arī uzsver, ka seksuālo minoritāšu gājiens no cilvēktiesību viedokļa ir jāvērtē pulcēšanās tiesību kontekstā. «Tiesības uz miermīlīgu pulcēšanos ir viena no demokrātiskas sabiedrības pamatvērtībām. Piemēram, gājiens ir viens no uzskatu paušanas veidiem, ar kuru kāda sabiedrības grupa vēlas pievērst valsts un sabiedrības uzmanību sev kā sabiedrības daļai un problēmām, ko vēlas risināt.»
Komisija lēmumu pieņēmusi bez balsojuma, vienīgi domes juriste bija pret, uzskatot, ka aizliegumam nav likumīga pamatam. A.Grīnbergs pēc sēdes norādīja, ka komisija nevis aizliedza gājienu, bet gan organizētāji neesot piekrituši pārcelt pasākuma norises vietu uz slēgtu teritoriju 11. novembra krastmalā. Dome izdevusi administratīvo aktu par pasākumu aizliegumu, jo organizētāji nav piekrituši kompromisam.
Uz atkārtoti sasaukto Sapulču, gājienu un piketu pieteikumu izskatīšanas komisijas sēdi šorīt ieradās ne tikai komisijas locekļi, bet arī kardināls Jānis Pujats un mācītājs Jānis Šmits (LPP/LC), kuri pauda sašutumu, ka nav ielaisti piedalīties slēgtajā sēdē.
Sēdē Mozaīkai piedāvāts mainīt gājiena vietu no Vērmanes dārza uz 11. novembra krastmalu, taču tam biedrības pārstāvji nav piekrituši. Linda Freimane skaidroja, ka domes deputātu vēstulē minētie argumenti nav saistīti ar gājiena norises vietas apšaubīšanu, tāpēc vietas izmaiņām nav argumentu. Viņa pieļauj, ka domes vēlme atbrīvot Vērmanes dārzu saistīta ar to, ka draudze Jaunā paaudze vēlējusies rīkot Ģimenes svētkus šajā parkā, taču pieteikumu iesnieguši pēc Mozaīkas pieteiktā gājiena, līdz ar to nav ieguvuši cerēto. Tāpat komisijā apvienībai "Mozaīka" ierosināts rīkot slēgtu pasākumu Vērmanes dārzā, neizmantojot gājienam Tērbatas un Elizabetes ielu. "Mozaīka" šādu ierosinājumu noraidījusi.
„Ir skaidri redzams, ka Grīnbergs ir padevies politiskajam spiedienam, kas savukārt pilnībā ir saistīts ar dažu partiju priekšvēlēšanu kampaņu un organizācijas „Fonds ģimenei” iespaidu uz Domes deputātiem. Šāda veida rīcība tikai kurina naidu sabiedrībā un padara Latviju par izsmieklu citu Eiropas valstu acīs. Ir taču skaidrs, ka mūsu „netikumība” vai „žūpība” nesamazinātos tikai tāpēc, ka ejam pa vienu ielu, nevis pa citu, ” uzskata L. Freimane.
Valsts policijas priekšnieks Valdis Voins atzina, ka policija rēķinās ar iespēju, ka tiesa var atļaut gājienu arī sākotnēji ieplānotajā maršrutā pa Brīvības ielu. Policija ir gatava nodrošināt jebkurā gadījumā. Viņš atkārtoti apliecināja, ka komisijas atkārtotas sasaukšana nav bijusi policijas iniciatīva. Tomēr izpilddirektoram bija tiesības tādu sasaukt, ņemot vērā gan domnieku vēstuli, gan internetā parādījušos aicinājumus.
Trešdien arī saņemta Francijas vēstnieka Latvijā vēstule, kurā viņš pauž bažas par drošības apstākļiem paredzētā pasākuma laika, taču nešaubās, ka kompetentās iestādes spēs nodrošināt kārtību pasākuma norises vietā.
Iepriekš komisija bija lēmusi par labu šim gājienam un komisijas vadītājs domes izpilddirektors Andris Grīnbergs uzstāja, ka komisijas lēmumu mainīt nav pamata. Neoficiāli avoti Dienai pieļāva, ka uz domes izpilddirektoru izdarīts politisks spiediens, tāpēc trešdien vēlā pēcpusdienā A. Grīnbergs vēlreiz sasauca sēdi, "lai izvērtētu domes deputātu vēstulē minētos argumentus".
Vēstules parakstītāji pārstāv plašu politisko spektru: visa LPP/LC domes frakcija, vairums no Tautas partijas, Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, Saskaņas Centrs , sociāldemokrāti un LSP/Dzimtene deputātiem, trīs neatkarīgie deputāti un Māra Marnauza no JL, pilnīgi ārpusē paliekot tikai Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā. Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks ironizē: tas rāda, ka vairāki tā sauktie kreisie patiesībā ir tikai "cita veida labējie". Tas varētu būt mēģinājums iekarot populistisku nišu, parādot — "mēs varam apvienoties pret geju gājienu", kas, protams, saistāms ar priekšvēlēšanu cīņu, uzskata K.Sedlenieks.
(papildināta ar pievienoto domes lēmuma pilno tekstu)