Valdības krišanas gadījumā var nākties sākt no jauna visas sarunas ar EK par finansiālo palīdzību. H. Almunija birojs norādījis, ka sagaida no Latvijas pieturēšanos līdzšinējiem ekonomikas stabilizācijas pasākumiem un valdības krišanas gadījumā jaunajiem izpildvaras vadītājiem vajadzēs sarunas par aizdevuma nosacījumiem sākt no jauna. Radio norāda, ka pagaidām šī ir neoficiāla informācija, bet dienas gaitā komisārs varētu izplatīt oficiālu paziņojumu.
Eiropas Komisija (EK) rūpīgi seko politiskajai situācijai Latvijā un ir nedaudz norūpējusies par to, lai gan tas nekādā gadījumā neietekmēšot lēmumus par palīdzības sniegšanu Latvijai, liecina aģentūras LETA avoti EK. Tomēr patlaban netiek plānots pārskatīt palīdzības apjomu Latvijai, un par šo tēmu netiks veiktas nekādas spekulācijas.
EK noliedz plašsaziņas līdzekļos parādījušos informāciju, ka ES ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja pēdējās dienās būtu nācis klajā ar komentāriem par Latvijas situāciju vai pieļāvis finansējuma pārskatīšanu mūsu valstij.
EK cer, ka Latvijas ekonomikas stabilizācijas programma tiks turpināta un par ieviešamajām reformām būs "nacionāla vienotība", lai kas arī būtu pie varas.
Savukārt uz Eiropas Parlamenta (EP) deputātes Tatjanas Ždanokas (PCTVL) jautājumu, kurā deputāte vēlējās uzzināt EK vērtējumu par īstenotajiem pasākumiem un strukturālo reformu gaitu Latvijā, Almunja norāda, ka nopietnās ekonomiskās situācijas atrisināšana Latvijā neapšaubāmi rada smagu slogu visai sabiedrībai. Tomēr, ja ES kopā ar citām starptautiskajām organizācijām un nacionālajiem aizdevējiem nepiedāvātu šo vērienīgo starptautisko finanšu palīdzības programmu, pielāgošanās process būtu vēl smagāks un ietekmētu jo īpaši vistrūcīgākos iedzīvotāju slāņus.
Ņemot vērā ekonomisko nelīdzsvarotību un neparedzētos notikumus, kas skāruši vairākas nozares un nominālo atalgojumu un ienākumus, tostarp valsts sektorā, jāveic korekcijas, lai Latvijas ekonomika atkal kļūtu dinamiska un valsts finanses - ilgtspējīgas, uzskata ES komisārs.
EK atbalstīja pasākumu kopumu, kuru, apstiprinot 2009.gada papildu budžetu, jūnijā pieņēma Latvijas varasiestādes, lai nodrošinātu ekonomikas un budžeta stabilizācijas programmas ilgtspējību. Vienlaikus apspriedēs ar Latvijas varasiestādēm EK norādīja uz to, ka, veicot Latvijas varasiestāžu noteikto vajadzīgo ekonomisko stabilizāciju, jāpieliek pūles, lai vienotos par augstvērtīgiem un ilgtspējīgiem pasākumiem un lai pēc iespējas lielākā mērā aizsargātu mazāk nodrošinātos iedzīvotājus. EK arī uzsvēra to, cik būtiski stabilizācijas procesā iesaistīt visus politikas, ekonomikas un sociālos partnerus. Šiem norādījumiem piekrīt arī Starptautiskais Valūtas fonds un galvenie starptautiskās finansiālās palīdzības programmas partneri, savā atbildē skaidro Almunja.
Attiecībā uz korekcijas sastāvu un valsts izdevumiem Almunja norāda, ka valsts finanšu atgriešana ilgtspējīgā pozīcijā nozīmē plašas strukturālās reformas, kuru mērķis ir arī uzlabot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas efektivitāti. Valsts pārvaldē jau tiek veikti būtiski ietaupījumi, samazinot darbinieku skaitu un to atalgojumu, un valsts iestāžu konsolidēšana jau ir beigu posmā.
Tomēr nepieciešamās fiskālās korekcijas apjoms ir tik plašs, ka to nevar veikt, tikai nosakot ietaupījumus valsts pārvaldē. Ir uzsāktas vai tiek plānotas būtiskas reformas plašākā valsts sektorā izglītības un veselības jomā. Šajās reformās var izmantot labāko starptautisko praksi, arī piesaistot ekspertus no Pasaules Bankas, EK un citām starptautiskām iestādēm, kā tika plānots iepriekš. Neapšaubāmi, jo aktīvāk un sekmīgāk īsteno šādas strukturālās reformas un jo lielāku atbalstu sniedz iedzīvotājiem, kuriem jāsaskaras ar šādām pārmaiņām, jo lielāka perspektīva ir ekonomikas atveseļošanai un ilgstošai ekonomikas izaugsmei, kas nāk par labu visiem Latvijas iedzīvotājiem, uzskata ES komisārs.
(papildināta no 3. rindkopas)