Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +4 °C
Daļēji apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

papildināta - Eksperts: Ulmanis šodien ir modē

Valsts prezidents Valdis Zatlers kā pirmais ziedojis naudu Kārļa Ulmaņa piemiņas zīmes izveidošanai Turkmenistānas pilsētā Turkmenbaši (bijusī Krasnovodska), kas ir pēdējā  zināmā pirmskara Latvijas vadītāja atrašanās vieta. Otrdien uzsākta ziedojumu vākšanas kampaņa piemiņas zīmes izveidošanai.

“Kārlim Ulmanim vienmēr ir bijusi ievērojama loma Latvijas vēsturē. Tas, ka Latvijas neatkarība tika atņemta vardarbīgi, pierādāms ar to, kā izrīkojās ar toreizējo valsts vadītāju,” konferencē teica V.Zatlers. “Kad biju Turkmenistānā, nolaidu vainagu Kaspijas jūrā, jo nebija citas vietas, kur izrādīt godu. Šis ir mūsu nacionālās pašapziņas jautājums, jautājums par cieņas izrādīšanu Kārlim Ulmanim,” to, kādēļ nepieciešama šāda zīme, skaidro V.Zatlers. Pēc prezidenta domām būtu labi, ja izdotos piemiņas zīmi uzstādīt kā plānots 2010. gada septembrī, jo tas ir mēnesis, kad gan dzimis, gan miris K.Ulmanis.

Šodienas preses konferencē tika nolasīti arī fragmenti no K.Ulmaņa runām, kā arī izvilkumi no ģenerāļa Krišjāņa Berķa nopratināšanas protokola, kurā  viņš apgalvo, ka K.Ulmanis esot vēlējies izsludināt Latvijā mobilizāciju, lai pretotos Sarkanās armijas ienākšanai.

Eksprezidente Vaira Vīķe – Freiberga respektē V.Zatlera iniciatīvu, taču sīkākus komentārus nesniedza. Bijušais Valsts prezidents Guntis Ulmanis savukārt sacīja, ka “ideja par jebkura cilvēka piemiņas nostiprināšanu ir apsveicama, īpaši tādam cilvēkam kā Kārlis Ulmanis”. 

Piemiņas zīmi veidos tēlniece Arta Dumpe pēc Kārļa Zāles darba parauga. Piemiņas zīmes izskatu cilvēki varēs noteikt balsojot. Balsošanas sākums paredzēts 2010. gada janvārī. Kā pastāstīja A.Dumpe, K.Zāles orģināldarba izmērs ir 64 centimetri, bet priekš zīmes uzstādīšanas ārtelpās tas esot stipri par mazu. Tuvākajā laikā eksperti dosies iepazīties ar piemiņas zīmei atvēlēto vietu Turkmenistānā, lai noteiktu tās iespējamos izmērus.

Kampaņas organizatori - Rīgas Latviešu biedrības un nacionālās kultūras attīstības fonds - cer uz lielu atsaucību gan no Latvijas sabiedrības, gan ārzemju latviešiem. Projektam nepieciešami apmēram 15 000 latu.


(papildināta ar 4.rindkopu - Vīķes - Freibergas un Ulmaņa komentāriem)


Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

KĀ VĒRTĒT ZATLERA INICIATĪVU PAR KĀRLI ULMANI?

Politologs Ivars Ījabs:

Es nedomāju, ka Ulmanis būtu pelnījis to, lai viņu aizmirstu, bet viņš arī nav vienīgais pirmskara politiķis, kuru mums vajadzētu pieminēt. Apsēstība ar Ulmani, ja tā nāk no prezidenta, izskatās maigi izsakoties dīvaina. Viņš droši vien cenšas pieskaņoties tautas noskaņojumam, jo Ulmanis šodien ir modē. Es gan gribētu, lai prezidents pats kārtīgi paskaidrotu, ko viņš īsti domā par Kārli Ulmani, bez standrartfrāzēm un divdomīgas retorikas. Problēma šeit nav Ulmanī, problēma ir Zatlera nespējā argumentēt savu viedokli par vēsturi.

Pati piemiņas zīme nav nekas slikts - Kārlis Ulmanis nav pelnījis, lai viņu aizmirstu vai atcerētos tikai ar sliktu – viņš ir pelnījis, lai viņu atcerētos kritiski. Ulmanim pietiek fanu visās aprindās, kas šo iniciatīvu būtu varējuši realizēt arī bez pašreizējā Valsts prezidenta palīdzības. Acīmredzot mūsu pašreizējais prezidents zinādams to, ka viņš neko nevar izdarīt, vienkārši mēģina izpatikt sabiedriskajai domai.

Dokumentālās filmas "Padomju stāsts" režisors Edvīns Šnore:

"Es pilnībā atbalstu Kārļa Ulmaņa piemiņas godināšanu. Uzskatu, ja nebūtu Kārlis Ulmanis, tad nebūtu arī  neatkarīgas Latvijas.Tieši Kārlis Ulmanis bija viena no centrālajām figūrām, kas mērķtiecīgi darbojās, lai 1918.gada 18.novembrī tiktu proklomēta Latvijas Republika.Tolaik, kad Rīgā valdīja bads un svešas varas okupācija, ļoti daudzi latvieši, iespējams pat lielākā daļa, neticēja, ka mums vispār var būt sava valsts. Ulmanis tam ticēja un šo sapni spēja īstenot.

Kārlim Ulmanim pārmet krievu ielaišanu 1940.gadā. Uzskatu, ja nebūtu Kārļa Ulmaņa, tad krievi šeit būtu ienākuši jau 1919.gadā pēc [Pētera] Stučkas uzvaras. Latviešus piemeklētu tas pats liktenis, kas pārējās PSRS tautas 1920.-1930.gados. Desmitiem tūkstoši tiktu deportēti un nogalināti, Latvija tiktu kolonizēta, latviešu nacionālais gars būtu pilnībā salauzts līdzīgi kā Baltkrievijā un latviešu valoda diezin vai šodien tiktu lietota oficiālajā saskarsmē."

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Briest eksāmenu reforma

Centralizēto eksāmenu kārtību vēlas pārskatīt, šoreiz – samazinot to skaitu.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas