Sākoties gājienam, tā dalībnieku skaits sasniedza jau aptuveni 250 cilvēkus.Starp karogiem bija redzams arī partijas_ Visu Latvijai _karogs. Daži iedzīvotāji turēja rokās papīra plakātus, uz kuriem bija lasāms aicinājums sasaukt otro Nirnbergas tribunālu, kurā šoreiz tiktu tiesāti komunistiskā genocīda veicēji.Izskanot Nacionālo bruņoto spēku štāba orķestra spēlētajai Latvijas himnai, kā arī represēto pārstāvja un Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas (_Vienotība_) uzrunai, notika ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa.Pie Brīvības pieminekļa gājiena dalībniekus gaidīja liels pulks cilvēku, kas bija ieradušies, lai pieminētu deportāciju upurus. Nu jau vairāk nekā 500 klātesošajiem Āboltiņa atzīmēja, ka 25.marts ir viens no sāpīgākajiem datumiem Latvijas vēsturē, kad pret Latvijas tautu tika izvērsts absurds, pret kuru nebija iespējams cīnīties.Viņa norādīja, ka par šiem notikumiem padomju laikā deportācijās cietušajiem cilvēkiem saviem bērniem nācās stāstīt pusčukstus. "Bet tā kā esam pārcietuši šos notikumus, tagad varam iet uz priekšu. Tieši tautas vēstures pārdzīvojumu dēļ mēs tagad spējam apvienoties, lai Latvijā dzīvotu laimīgas un pārtikušas ģimenes. Latvijas tauta sūri turēs piemiņā komunistiskajā genocīdā cietušos cilvēkus," uzsvēra Āboltiņa.Ziedu nolikšanas ceremonijā piedalījās arī ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis (_Vienotība_), Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kalniņš, Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC), finanšu ministrs Andris Vilks (_Vienotība)_ un citi Latvijas politiķi.Kristovskis uzskata, ka ar 25.marta deportācijām staļiniskā totalitārā režīma mērķis bija iznīdēt Latvijas iedzīvotājos savas zemes saimnieka apziņu, jo starp 43 000 izvesto cilvēku lielākā daļa bija zemnieki, lauksaimnieki un viņu ģimenes locekļi, informēja Ārlietu ministrijā."Ja 1941.gada asiņaino represiju un deportāciju mērķis bija neatkarīgās Latvijas valsts politiskās vadības un intelektuālās elites likvidēšana, tad 1949.gada izvešanas bija tradicionālā dzīvesveida, zemniecības un lauku uzņēmēju iznīcināšana. Tagad joprojām asi izjūtam šo noziegumu sekas, un to pārvarēšanai ir jāvelta daudz garīga spēka un resursu. Tas ir liels izaicinājums, kas katram jāapzinās un jāapliecina mūsu tautas nākotnes vārdā," norāda Kristovskis.
papildināta - FOTO: Vairāk nekā 500 cilvēki Rīgas centrā piemin 25.marta deportācijas
Apmēram 150 cilvēki piektdien pulcējās Rīgas centrā pie Okupācijas muzeja, lai dotos gājienā uz Brīvības pieminekli un pieminētu 1949.gada 25.marta deportācijas.Lielākā daļa dalībnieku bija vecāka gadagājuma cilvēki, taču pasākumā piedalījās arī jaunieši. Daudziem klātesošajiem rokās bija ziedi, savukārt gājiena priekšgalā nostājās cilvēki ar Latvijas, kā arī Igaunijas un Lietuvas karogiem sēru noformējumā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.