papildināta - Iedzīvotāju skaits Latvijā arvien sarūk

Pēteris Zvidriņš, Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes Statistikas un demogrāfijas katedras vadītājs, profesors

Demogrāfiskā situācija nedaudz mainās. Mazliet pieaugusi dzimstība un samazinājusies mirstība, tomēr jāņem vērā, ka dzimstības pieaugums ir īslaicīgs. Šobrīd visvairāk ir 22 gadus vecu cilvēku, kas var laist pasaulē bērnus. Pēc pāris gadiem ienāks mazskaitlīgāka paaudze. Līdz ar to vēl vismaz 20 gadus plusus nesagaidīsim. Uzlabojumi ir, bet kopējā aina paliek nemainīga.
Jāņem vērā arī, ka pastiprinās emigrācija, un šajā pusgadā no valsts izbraukuši par tūkstoti vairāk iedzīvotāju, nekā iepriekš.

Pārsla Eglīte, Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta projektu vadītāja

Jaunākie dati nav nekas ārkārtējs. Negatīvi demogrāfiskie rādītāji Latvijā ir jau kopš 1990.gadu vidus, un drīzāk varētu teikt, ka mēs jau vairāk nekā desmit gadus dzīvojam ārkārtas situācijā. Mēs vēl ilgi būsim lielākos vai mazākos mīnusos. Sievietēm Latvijā pirmais bērns dzimst vidēji 25 gadu vecumā, un tas nozīmē, ka 1990.gados dzimušās sievietes, nespēs situāciju uzlabot. Tad šie mīnusi būs vēl lielāki. Šaubos, vai tāpēc sievietes dzemdēs piecus bērnus, labi, ja tie būtu kaut divi, trīs.
Vēl jāņem vērā, ka gadījumā ja jauni vīrieši turpinās “sprāgt kā mušas” uz Latvijas ceļiem dzērumā, tad mēs nekādu dzismtības pieaugumu nesagaidīsim, jo lai būtu bērni, vajag divus.