68 deputāti balsoja par, 16 bija pret. Kopā balsoja 84 deputāti.
Kažociņš pēc ievēlēšanas amatā žurnālistiem sacīja, ka deputātu atbalsts viņa atkārtotai iecelšanai SAB direktora amatā ir uzticības balsojums SAB
darbam un tiem cilvēkiem, kuri strādā birojā, lai nostiprinātu Latvijas
intereses, ziņo LETA.
Kažociņš sacīna, ka jūtas pagodināts. Viņš pauda pateicību bijušajam SAB vadītājam Lainim Kamaldiņam un viņa ieliktajiem pamatiem birojā, bez kuriem nebūtu iespējams tik daudz paveikt.
Atbildot uz jautājumu, vai par viņa atkārtotu ievēlēšanu amatā interesi izrādījusi ASV, Kažociņš sacīja: "Es par to neesmu informēts, bet, ja politiķi tā saka, tad tā varētu būt. Ir normāli, ja SAB aizsargā NATO, Eiropas Savienības un Latvijas noslēpumus."
Savukārt atbildot uz pārmetumiem, ka SAB vadītājs pārāk daudz runā ar presi, Kažociņš teica, ka žurnālisti par to ir pretējās domās.
Jau ziņots, ka Kažociņa kandidatūru pagājušajā nedēļā izvirzīja Nacionālās drošības padome (NDP) un atbalstu Kažociņam solīja gan koalīcijas, gan arī opozīcijas partijas, izņemot PCTVL. Lemjot par Kažociņu, NDP esot ņēmusi vērā spēju sadarboties ar citiem dienestiem un aizstāvēt Latvijas nacionālās drošības intereses.
Sīkāk viņa izvirzīšanu valsts augstākās amatpersonas nekomentē, savukārt iekšlietu ministrs Mareks Segliņš atzina, ka par atbalstu Kažociņa kandidatūrai ministriem netieši norādījis arī ASV vēstnieks Latvijā. Prezidents un premjers gan to noliedz.
Kažociņš dzimis 1951.gadā Lielbritānijā, ieguvis virsnieka izglītību, kā arī bakalaura grādu filozofijā. Kažociņš bija pirmais Lielbritānijas militārais atašejs Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, bet pēc tam Latvijas Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšnieka vietnieks. Kažociņš 2002.gadā priekšlaikus atvaļinājās no Lielbritānijas bruņotajiem spēkiem brigādes ģenerāļa pakāpē, atgriezās Latvijā un kļuva par premjerministra Einara Repšes ārštata padomnieku korupcijas apkarošanas jautājumos. 2003.gada maijā viņu iecēla SAB priekšnieka amatā.