KNAB izvērtējot, vai J.Dzanuškāns ir ievērojis interešu konflikta likumā valsts amatpersonām noteiktos ierobežojumus un aizliegumus. Ziņas par to, kad pārbaude tiks pabeigta, birojs nesniedza un arī no plašākiem komentāriem par pārbaudi atteicās. Noprotams, ka pārbaude par J.Dzanuškānu, kurš pirms kļūšanas par V.Veldres biroja vadītāju bija ekspremjera Aigara Kalvīša (TP) padomnieks juridiskajos jautājumos, sākta pērnā gada nogalē. Pats V.Veldres biroja vadītājs, pirmdien Dienas jautāts, norādīja, ka neko par KNAB pārbaudi nezinot: "līdz šim nebiju dzirdējis pat šādas baumas. Tāpēc it īpaši interesanti zināt, kas tās izplata." Arī otrdien pēc tam, kad KNAB Dienai apstiprināja ziņas par J.Dzanuškāna darbības pārbaudi, viņš pārbaudes faktu nekomentēja, vien interesējās, kas "šo izdomāto informāciju izplata." Atbilstoši likumam korupcijas novēršanas jomā KNAB kontrolē likuma par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā izpildi, kā arī citos normatīvajos aktos valsts amatpersonām noteikto papildu ierobežojumu ievērošanu, piemēram, par amatu savienošanu, ienākumu gūšanu, komercdarbību, dāvanu pieņemšanu. Līdzās V.Veldres biroja vadītāja un padomnieka amatam J.Dzanuškāns ir arī Lattelecom padomes loceklis. J.Dzanuškāna ienākumi, kā liecina viņa amatpersonas deklarācija, pērn bijuši 64 871 lats. No tiem lielāko daļu veidojuši Valsts kancelejas maksātā alga — 37 764 lati, kā arī atalgojums par darbu Lattelecom — 11 160 latu gadā. Līdzīgi kā citi A.Kalvīša padomnieki, J.Dzanuškāns, strādājot premjera birojā, saņēma algu (Ls 750) un piemaksu, ko nodrošināja vadības līgums (Ls 1200). Gada beigās pēc A.Kalvīša demisijas visi viņa biroja darbinieki saņēma kompensāciju pēc amata pienākumu pildīšanas — J.Dzanuškānam tā veidoja Ls 5850. Uzreiz pēc aiziešanas no darba premjera birojā J.Dzanuškāns kļuva par V.Veldres biroja vadītāju.
Kā liecina paziņojums šodienas oficiālajā laikrakstā "Latvijas vēstnesis", šā gada 17.jūnijā J. Dzanuškāns ar sievu, kura par viņu ir 11 gadus jaunāka, noslēdzis līgumu par visas mantas šķirtību, ziņo LETA.
Šī nav pirmā reize, kad KNAB vētī personas, kas bijuši A.Kalvīša biroja darbinieki. Diena rakstīja, ka pērn vasaras beigās pēc KNAB sāktās pārbaudes par četriem A.Kalvīša biroja darbiniekiem, kuru vidū bija arī divi ārštata padomnieki — Liepājas mērs Uldis Sesks un Latvijas dzelzceļa vadītājs Uģis Magone — birojs nosūtīja informāciju VID par nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā. Visos četros gadījumos VID šīs personas sauca pie administratīvās atbildības.
(papildināta ar priekšpēdējo rindkopu)