Ar četrām balsīm pret trim tiesa nolēmusi, ka pārkāpts Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 7.pants, kas paredz, ka drīkst sodīt tikai saskaņā ar likumu, norādīts tiesas lēmumā.
Arī Ziemele kritiska par spriedumu
Spriedumam pievienots tiesnešu no Latvijas, Zviedrijas un Īslandes atšķirīgais viedoklis. Kaut tiesas spriedumā norādīts, ka ECT uzdevums bija nevis vērtēt Kononova kriminālatbildību, bet gan noskaidrot, vai viņa darbība 1944.gada 27.maijā bija noziedzīga, kas bija ar pietiekamu paredzamību un pieejamību atrunāti nacionālajā vai starptautiskajā likumdošanā, iebildumos atšķirīgi domājošie tiesneši norādījuši, ka, pārvērtējot Kononova krimināllietas faktus, Palāta izgāja ārpus savas kompetences robežām, kas neļauj ECT rīkoties kā apelācijas instances tiesai, tai skaitā izvērtēt iesniedzēja noziedzīgo nodomu.
Tāpat tiesneši norādīja, ka vairākuma viedoklis šajā lietā nonāca pretrunā ne tikai ar līdzšinējo ECT praksi, bet arī ar humanitāro tiesību un starptautisko krimināltiesību, kā arī plašāko starptautisko publisko tiesību nodibinātiem pamatprincipiem. Tiesneši norādīja uz iespējamo dubultstandarta piemērošanu vairākuma viedoklī, kritizējot tēzi, ka par 2. Pasaules kara laikā pastrādātiem kara noziegumiem varēja notiesāt tikai nacistiskās Vācijas pusē karojošos. Papildus, tiesnesis no Īslandes ir norādījis uz Latvijas vēsturisko situāciju četrdesmitajos gados un to, ka iespēja saukt pie atbildības personas par noziegumiem, kas veikti 2. Pasaules kara laikā Latvijai radās tikai pēc neatkarības atgūšanas.
Latvijas tiesām pārmet šauru skatījumu
ECT spriedumā norāda, ka Latvijas Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu departaments prasītāja darbības raksturoja pēc trim starptautiskajiem tiesību aktiem. Tomēr divi no tiem esot parādījušies tikai pēc 1944.gada un tādējādi nesaturēja nekādus noteikumus, kas ļautu tos piemērot ar atpakaļejošu datumu. Līdz ar to noziegumu izdarīšanas laikā attiecībā uz kara likumu pastāvēja tikai 1907.gada Hāgas konvencija, ko gan nebija parakstījusi nedz Latvijas, nedz PSRS. Tiesa tomēr konstatējusi, ka šīs konvencijas teksts tikai atveidoja pamata paražnoteikumus, ko tajā laikā atzinusi nāciju kopiena. Līdz ar to tiesa izdarīja pieņēmumu, ka Kononovam kā kaujiniekam šie noteikumi bija jāzina.
Pēcāk gan ECT aizrāda, ka Latvijas tiesas, pieņemot lēmumu, nav detalizēti izvērtējušas Hāgas konvenciju, bet gan vienkārši atsaukušās uz dažiem tās pantiem, nepaskaidrojot, kā tie sasaucas ar Kononova lietu.
Tiesa konstatējusi, ka Latvijas tiesas praktiski neskatīja jautājumu, vai Kononovs bija tieši iesaistīts Mazo Batu sādžas notikumos. Vienīgā Latvijas tiesu apsūdzība pret viņu esot tā, ka viņš bijis soda ekspedīcijas vadītājs 1944.gada 27.maijā.
Nepiekrīt "civiliedzīvotāju" definīcijai
ECT arī konstatējusi, ka Kononovam un citiem sarkanajiem partizāniem bija tiesisks pamats uzskatīt ciemata iedzīvotājus par Vācijas armijas sabiedrotajiem, jo tie saņēmuši no vāciešiem šautenes un granātas, kā arī nodevuši tiem Sarkano partizānu grupu. Tāpēc ECT nevar piekrist tam, ka seši nogalinātie cilvēki būtu uzskatāmi par civiliedzīvotājiem, turklāt šis jēdziens neesot definēts 1907.gada Hāgas konvencijā. ECT norāda, ka AT Krimināllietu departaments, raksturojot upurus kā “civiliedzīvotājus”, balstījās uz cita tiesību akta noteikumiem, kas nosaka, ka par civilo tiek uzskatīta jebkura persona, kas nepieder nevienai no noteiktām kaujinieku kategorijām. Bet šis tiesību akts tika pieņemts vairāk nekā 30 gadus pēc notikumiem Mazo Batu sādžā.
ECT uzsver, ka partizāni sešus cilvēkus nogalinājuši tikai pēc tam, kad pārmeklējuši viņu mājas un atraduši šautenes un granātas, kas esot taustāms pierādījums sadarbībai ar vāciešiem.
Izsaka nožēlu par vispārīgu spriešanu
Attiecībā uz Mazo Batu sādžā nogalinātajām sievietēm, ECT savā spriedumā “var paust tikai nožēlu par pārāk vispārinātu un pārskatam līdzīgu nacionālo tiesu spriešanu”, kas nesniedza nevienu skaidru atbildi uz diviem fundamentālajiem jautājumiem – vai un kādā mērā šīs sievietes piedalījās sarkano partizānu grupas nodošanā un vai viņu nogalināšanu sarkanie partizāni plānojuši iepriekš vai tomēr partizānu vienības locekļi rīkojās pēc saviem ieskatiem.
ECT radusi divus iespējamos skaidrojumus notikušajam. Pirmais varētu būt tas, ka sieviešu nogalināšana bija izplānota jau sākotnēji, jo viņas tika uzskatītas par nodevēju palīdzēm. ECT uzsver, ka Kononova apgalvojums par to, ka trīs sievietes “stāvēja sardzē”, kamēr vīrieši aizgājuši pabrīdināt vāciešu garnizonu par Sarkano partizānu klātbūtni, nav atspēkots. Līdz ar to tiesa konstatējusi, ka sievietes ir vainīgas pie tā, ka ļaunprātīgi izmantoja savu civiliedzīvotāju statusu.
Otrais skaidrojums ir tas, ka Kononova vīri un viņu komandieri sieviešu nāvi sākotnēji neplānoja, bet drīzāk sievietes tika nogalinātas, kad karavīri pārkāpa savas pilnvaras. ECT uzskata, ka šajā gadījumā nedz šo pilnvaru pārkāpšanu, nedz kara operāciju, kuras laikā tā notika, nevar uzskatīt par kara likumu un paražu pārkāpumu pēc 1907.gada Hāgas konvencijas noteikumiem.
ECT arī konstatējusi, ka Latvijas tiesas lēmumos nav norādīts arī, cik liela līdzdalība šajā nogalināšanā bijusi pašam Kononovam. Nekad nav ticis apgalvots, ka Kononovs pats nogalinājis šīs sievietes vai arī pavēlējis, vai musinājis savus biedrus to darīt.
Var apstrīdēt
Tiesa arī uzskata, ka sūdzības iesniedzējs 1944.gada 27.maijā nevarēja paredzēt, ka viņa rīcība ir kara noziegums. Tāpat ECT uzskata, ka būtu pretrunā ar paredzamības principu sodīt Kononovu par šiem noziegumiem gandrīz pusgadsimtu pēc noilguma termiņa beigām.
Tiesas lēmums stāsies spēkā, ja puses trīs mēnešu laikā nevērsīsies ar lūgumu nodot lielu izskatīšnai ECT Lielajā palātā, kura savukārt to var noraidīt.
Tikmēr Krievijas vēstniecība Latvijā informē, ka šīs valsts vēstnieks
Aleksandrs Vešņakovs Kononovam ir nosūtījis vēstuli, kurā "ar lielu
gandarījumu" apsveic viņu ar "taisnīgo uzvaru ECT", raksta ziņu aģentūra LETA. "Uz jūsu pleciem ir
gūlusies daļa smagā uzdevuma atbrīvot Eiropu no fašisma mēra. Jūs godam
nesat uzvarētāju karogu un vīrišķīgi aizstāvat patiesību par padomju
karavīru smagajām cīņām un atbrīvotāju lomu. Tiesas spriedums vēlreiz
apliecina, ka nav pieļaujama un iespējama 2.pasaules kara rezultātu un
vēsturiskā taisnīguma pārskatīšana," rakstīts vēstulē.
Tiesa vienbalsīgi noraidīja pārējās V.Kononova prasības. Viņa advokāts šā gada sākumā ECT iesniedza aprēķinus, pieprasot no Latvijas piedzīt 5,187 miljonus eiro jeb 3,645 miljonus latu.