Kā norāda Delna, KUI ir aptauja par pēdējiem diviem gadiem,
tāpēc neatspoguļo ikgadējās tendences. Piemēram, Latvijas indeksu tiešā
veidā neietekmē pagājušā rudens demonstrācijas par tiesiskumu.
Lietuvai reitings zemāks
2008. gada indekss atspoguļo korupcijas uztveri 180 valstīs, tikpat, cik pērn, skalā no nulles (ļoti augsts korupcijas līmenis) līdz desmit (ļoti zems korupcijas līmenis). Dānija, Jaunzēlande un Zviedrija ar 9,3 ir visaugstāk novērtētās valstis. Viņām cieši seko Singapūra ar 9,2. Tabulas lejas galā atrodas Somālija ar 1,0, un tikai nedaudz tai priekšā — Irāka un Mjanma ar 1,3, kā arī Haiti ar 1,4.
Lietuvā KUI ir nedaudz zemāks kā Latvijā - 4,6, kas dod dalītu 58.vietu kopā ar Poliju un Turciju, savukārt Igaunija ar 6,6 punktiem ir tālu priekšā 27.vietā.
Voika: Cilvēki ir noticējuši
Delnas pārstāve Inese Voika indeksa pakāpenisko uzlabošanos pēdējo piecu gadu laikā skaidro ar diviem redzamākajiem faktoriem. Kā pirmo viņa min labu un ticamu pretkorupcijas iestāžu, jo sevišķi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB), darbu. "Cilvēki ir noticējuši, ka kāds arī reāli cīnās ar korupciju," uzsver I.Voika.
Otrs pozitīvais faktors ir Latvijas valsts paveiktais uzņēmējdarbības vides uzlabošanā. "Taču indekss nav audzis tik strauji kā varēja, jo trešais faktors joprojām spiež uz leju. Tā ir politiskā korupcija," saka Delnas pārstāve. Politiskās vara nav pietiekami izmantojusi pretkorupcijas pasākumu realizēšanas iespēju, uzsver I.Voika.
Kā uzsver I.Voika, jo vairāk uzlabojas KUI, jo pārtikušāka ir valsts. Pieredze rāda, ka KUI uzlabošanās par vienu punktu paaugstina kapitāla plūsmu uz doto valsti par 0,5 procentiem no IKP, bet vidējo algu – apmēram par 4%.
Vilks: Nav izdarīts viss nepieciešamais
KNAB priekšnieka p.i., priekšnieka vietnieks korupcijas novēršanas jautājumos Alvis Vilks Dienai atzina, ka KUI turpinājis palielināties, pateicoties tiesībsargājošo iestāžu līdzšinējai efektīvai darbībai, tai skaitā arī KNAB. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka daudzas lietas varētu negatīvi ietekmēt sabiedrības uztveri turpmākajos gados, piemēram, nesenais KNAB priekšnieka atbrīvošanas process. Vispārējo noskaņojumu ietekmēs arī ekonomiskās situācijas pasliktināšanās.
Kā atzina A.Vilks, no KNAB skatu punkta nav izdarīts viss nepieciešamais likumdošanas pilnveidošanai, piemēram, partiju finansēšanas jomā. "Parlamentā jau vairākus gadus netiek pieņemts Priekšvēlēšanu aģitācijas likums, kuram ir nozīmīga loma vēlēšanu kampaņu norisē. Ministru kabinetā ir atlikta grozījumu izskatīšana Krimināllikumā, lai pilnveidotu atbildību par partiju finansēšanas pārkāpumiem, kriminalizējot ar partiju finansēšanas pārkāpumiem saistītas darbības, ja tās izdarītas lielā apmērā," uz neizdarīto norāda A. Vilks.
Sabiedrības uztveri varētu pasliktināt arī Finanšu ministrijas ierosinātie grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas paredz palielināt minimālo līgumcenas slieksni un zem tā veiktajiem iepirkumiem nepiemērojot efektīvas procedūras, tādējādi palielinot korupcijas riskus, neveicinot brīvu un godīgu konkurenci, kā arī apdraudot publisko lēmumu leģitimitāti, uzskata KNAB priekšnieka p.i.
Daudzviet būtiskas izmaiņas
Kaut gan izmaiņas indeksā nemēdz būt straujas, kā KUI tabulas augšgalā, tā lejas galā atrodas valstis, kurās ir vērojamas būtiskas izmaiņas. Salīdzinot jaunos datus ar 2007.gada datiem, ievērojami pasliktinājumi jākonstatē Bulgārijā, Burundi, Maldīvu salās, Norvēģijā un Lielbritānijā. Ievērojami uzlabojumi pēdējā gada laikā ir veikti Albānijā, Kiprā, Gruzijā, Maurīcijā, Nigērijā, Omānā, Katārā, Dienvidkorejā, Tongā un Turcijā.
Šis indekss tiek veidots kopš 1995.gada. Indeksā valstis sarindotas atkarībā no tā, par cik lielu problēmu katrā valstī tiek uzskatīta korupcija. Latvija tajā iekļauta jau desmit gadus kopš 1998.gada.
(papildināta ar 9.-11. rindkopu)