Viņš stāsta, ka par Dienā izskanējušajām ziņām, ka LTV raidījuma 100.pants vadītāja Iveta Elksne vada mediju treniņus, nesaskaņojot šo rīcību ar LTV vadību, no viņas un LTV Ziņu dienesta (ZD) vadītāja Mareka Gailīša pieprasīts paskaidrojums, kur apstiprināts šis fakts. Tā kā ir noticis «būtisks darba līguma pārkāpums», taču tas viņai esot pirmais, pašlaik tiekot gatavots rājiens I.Elksnei.
Saistībā ar otrdien izskanējušo informāciju par I.Elksnes piedalīšanos mediju treniņā uzņēmumam DnB NORD banka no I.Elksnes esot pieprasīts vēl viens paskaidrojums, lai noskaidrotu, vai Diena «nodarbojas ar nomelnošanu vai raksta patiesību».
Dienai zināms, ka I.Elksnes paralēlā nodarbošanās pagājušajā nedēļā arī izrunāta LTV ZD sapulcē, kur pret šādu darbu savienošanu esot iebildis M.Gailītis un atsevišķi ZD darbinieki, taču I.Elksnes aiziešana neesot pieprasīta.
Savukārt uzņēmuma Mediju treniņi, kurš pieder I.Elksnei kopā ar ekspolitiķi Edvīnu Inkēnu, sekretāre piektdien informēja, ka uzņēmums tiekot slēgts.
Nacionālā Radio un televīzijas padome (NRTP) savu viedokli par to, ka žurnālisti vada mediju treniņus paudīs ceturtdien. NRTP priekšsēdētājs Ābrams Kleckins izteica viedokli, ka skaidru pārkāpumu nav, taču nevarēja noformulēt oficiālo NRTP nostāju.
Jau vēstījām, ka 100.panta vadītāja I.Elksne turpina vadīt mediju treniņus amatpersonām, lai arī, sākot strādāt LTV, sacīja, ka pametīs darbu aģentūrā, kas piedāvā kursus amatpersonām, arī politiķiem. Viņa nav vienīgā, kas LTV vada mediju treniņus.
Uz negatīviem jautājumiem nevajag atbildēt pavisam tieši, bet gan
sniegt savus iepriekš sagatavotos vēstījumus. Ja jautājums nav
saprotams — var pārjautāt. Ja tas joprojām nav saprotams, var stāstīt
to, ko pats grib. Šādi padomi, kā izvairīties no nepatīkamiem
žurnālistu jautājumiem, sniegti mediju treniņā, ko vadījuši žurnālisti
Jānis Domburs un I.Elksne, tātad cilvēki, kuri sabiedriskajā
televīzijā atbild par amatpersonu iztaujāšanu. Lai arī žurnālisti
nolieguši, ka palīdzētu amatpersonām apgūt iemaņas, lai izvairītos no
neizdevīgiem jautājumiem, Dienas rīcībā nonākušais DnB Nord bankas
divpakāpju mediju treniņa apskats ļauj secināt, ka tā nav.
Materiāls liecina, ka pērnruden J.Domburs un I.Elksne ar četriem tā
laika DnB Nord bankas valdes locekļiem strādājuši pārmaiņus;
ieteikumus, kas varētu noderēt videointervijās, sniedzis arī Latvijas
televīzijas operators Dainis Lācis. Sākumā J.Domburs veicis interviju
ar videofiksāciju un devis padomus bankas pārstāvjiem, bet vēlāk pēc
videoieraksta I.Elksne vēl devusi "komunikatīvās rekomendācijas"
turpmākajām intervijām. Dienas iegūtais materiāls liecina, ka
žurnālistu ieteikumi svārstījušies no ļoti formāliem, piemēram,
atgādinot, ka jāpiedomā arī pie neverbālās komunikācijas, līdz
būtiskākiem ar atbilžu saturu saistītiem jautājumiem, kam jāpalīdz
interviju novirzīt amatpersonām vēlamā gultnē. Piemēram, bankas
darbiniekiem intervijās rekomendēts jebkurā brīdī sevi un banku
palielīt, neatkārtot provokatīvos, negatīvos jautājumos minētos
negatīvos vārdus, runāt no pretējā gala, politiski jūtīgos jautājumos
nepārtraukti atkārtot vienu un to pašu atbildi, turklāt atbildei jābūt
stingrai, lai žurnālists par šo tēmu vairs neturpinātu jautāt.
Diena jau rakstīja — I.Elksne un J.Domburs nenoliedz, ka dod padomus
amatpersonām par to, kā runāt ar žurnālistiem, taču noliedz, ka
palīdzētu apgūt prasmi izvairīties no neērtiem jautājumiem, par ko gan
liecina Dienas iegūtais materiāls. Šie gan nav vienīgie žurnālisti, kas
nodarbojas ar šādu amatu apvienošanu. Mediju treniņus vadot arī trešā
lielākā LTV sarunu raidījuma Valsts pirmās personas vadītājs un
Latvijas radio ziņu dienesta direktors Dzintris Kolāts. Viņš stāsta, ka
pāris reižu gadā tiekot uzaicināts vadīt mediju treniņus un viņš mācot
"kā runāt, kā teikumus veidot". Kā recepti gadījumam, ja amatpersonai
piezvana žurnālists un uzdod netīkamu jautājumu, viņš esot ieteicis
noklausīties jautājumu, bet pēc tam pateikt, ka atrodas sēdē un
pārzvanīs pēc kāda laika, tā iegūstot apdomāšanās laiku. "Es tur neko
ļaunu nesaskatu. Ringā parādīsies, kurš spēcīgāks," saka Dz.Kolāts.
LTV raidījuma 100.pants vadītājas I.Elksnes gadījums ir atšķirīgs, jo
pret viņas paralēlo nodarbošanos jau pirms pusotra gada iebilduši
vairāki LTV Ziņu dienesta (ZD) darbinieki, savukārt ZD direktors Mareks
Gailītis esot apgalvojis, ka viņa to vairs nedarīs. Tagad viņš apgalvo,
ka par I.Elksnes paralēlo nodarbošanos neesot zinājis. No viņas
pieprasīts paskaidrojums, ņemot vērā to, ka LTV iekšējās kārtības
noteikumos nav pieļauta ar vadību nesaskaņota darbu apvienošana. Tā kā
M.Gailītis trešdien vēl nebija saņēmis I.Elksnes paskaidrojumu, viņš
nevēlējās sniegt plašākus komentārus, taču pieļāva, ka žurnāliste
saņems sodu.
Par savu turpmāko rīcību runāt nebija gatavs arī LTV ģenerāldirektors
Edgars Kots, kurš pērn atstādināja De facto režisori Artu Ģigu par
rupja vārda pieļaušanu ēterā.
(papildināts ar Kota teikto pirmajās rindkopās)