Pārbaudot krimināllietas materiālus, tiesnesis Rihards Hlevickis ir konstatējis, ka lieta nav piekritīga RAT. Tiesnesis savā lēmumā norāda, ka prokurors, nosūtot lietu iztiesāšanai RAT, ir nepamatoti atsaucies uz Kriminālprocesa likuma (KPL) normām.
Proti, prokurors savu rīcību pamatojis ar KPL normu, kas paredz krimināllietas piekritību tai tiesai, kuras darbības rajonā pabeigts pirmstiesas process, ja nozieguma izdarīšanas vietu nav iespējams konstatēt. Savukārt tiesnesis R.Hlevickis norādīja, ka saskaņā ar izvirzīto apsūdzību, noziedzīgās darbības pārsvarā ir realizētas Kurzemes apgabaltiesas darbības teritorijā – ir zināma noziedzīgo darbību realizācijas vieta.
Tāpat prokurors uzsvēra, ka personas šajā kriminālprocesā apsūdzētas par tādiem noziegumiem, kuru izdarīšanas vieta ir arī Rīga un ārvalstis. Taču tiesnesis konstatēja, ka lielākā daļa darbību, kas uzrādītas apsūdzībā, ir izdarītas Kurzemes apgabaltiesas darbības teritorijā. Turklāt lielākā apsūdzības daļa ir celta par valsts amatpersonas darbībām, kas izdarītas, vadot Ventspils brīvostas valdes sēdes vai Ventspils pilsētas domes sēdes.
Prokurors savu viedokli par krimināllietas piekritību RAT ir balstījis arī uz KPL normā paredzēto apstākli par lietas piekritību tiesai pēc apsūdzēto vai liecinieku vairākuma atrašanās vietas, lai nodrošinātu krimināllietas ātrāku izskatīšanu.
Taču, ievērojot to, ka aptuveni puse no personām, kuras iekļautas uz tiesu aicināmo personu sarakstā, dzīvo Rīgā un tās apkārtnē, bet otra puse – Kurzemes apgabaltiesas darbības rajonā, tiesnesis R.Hlevickis uzskata, ka šis arguments nevar būt par pamatu krimināllietas nosūtīšanai uz Rīgas apgabaltiesu. Viņaprāt, ievērojot krimināllietas lielo apjomu un paredzamo ilgstošo iztiesāšanas laiku, svarīgi ir konstatēt, ka divu apsūdzēto personu dzīves vieta ir Kurzemes apgabaltiesas darbības teritorijā.
Prokuratūras pārstāve Dzintra Vītoliņa norādīja, ka R. Hlevicka lēmumu šobrīd nav iespējams komentēt, jo atbildīgais prokurors ir devies atvaļinājumā.
Kā jau rakstīts, šajā krimināllietā, kas ir viena no kriminālprocesiem, kurš tika izdalīts no tā sauktās Ventspils amatpersonu lietas, A.Lembergs apsūdzēts par kukuļņemšanu sevišķi lielos apjomos, kas saistīta ar kukuļa izspiešanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā (gandrīz 5 miljonu latu) apjomā, par nepatiesa dokumenta izstrādi un iesniegšanu jeb dienesta viltojumu.
Kā rakstīts, iepriekš Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs vienu pret Aivaru Lembergu ierosināto kriminālprocesu nosūtīja atpakaļ prokuratūrai. AT pārstāve Rasma Zvejniece skaidroja, ka AT priekšsēdētājam neesot pamata noteikt kriminālprocesa piekritību, jo, saskaņā ar Kriminālprocesu, tas bija jāizdara pašam prokuroram.
Dz. Vītoliņa Dienai toreiz norādīja, ka prokuratūra kriminālprocesu piekritības noteikšanai bija nosūtījusi uz AT, jo tā vislabāk varētu zināt tiesu noslogotību, kas savukārt garantētu lietas ātrāku izskatīšanu. Saņemot kriminālprocesu atpakaļ, prokuratūra to nosūtīšot tai tiesu instancei, kuras apgabalā atrodas vairāk liecinieku, tādējādi nodrošinot ekonomiskāku tiesvedību, iepriekš sacīja Dz.Vītoliņa.
(papildināta ar 7. rindkopu)