Diena jau rakstīja, ka CDP pārbaudē par IZM darbinieku komandējumu uz Kanādas pilsētu Halifaksu hokeja čempionāta laikā nav konstatēti rupji pārkāpumi, taču ierosināta disciplinārlieta pret M.Gruškevicu, jo atklātas formālas neprecizitātes komandējuma organizēšanas kārtībā.
Pēc M.Skudras vārdiem, izmeklēšanas gaitā CDP lūgs IZM sniegt paskaidrojumus par pārbaudes laikā konstatētajiem faktiem un papildus materiālus. Iespējams, paskaidrojumu sniegšanai uz CDP tiks izsaukts arī pats IZM valsts sekretārs.
Disciplinārlietas izmeklēšanas rezultāti tiks izklāstīti atzinumā I.Godmanim, un CDP piedāvās risinājumu – piemērot vai nepiemērot M.Gruškevicam sodu par iespējamajiem pārkāpumiem. Tomēr galavārds par iespējamā soda piemērošanu piederēs premjeram.
Lēmums par IZM darbinieku komandējumu uz Halifaksu tika pieņemts steigā, viesnīcu un aviobiļešu rezervācija veikta vēl pirms komandējuma plāna apstiprināšanas, turklāt uz Kanādu sūtīti tie IZM darbinieki, kuriem nav saistības ar izglītības politiku. Šie ir būtiskākie pārkāpumi, ko uzrādīja CDP veiktā pārbaude, kur konstatēta galvenokārt “nekvalitatīva amata pienākumu pildīšana”.
Kā atklāj CDP pārbaudes rezultāti, komandējums uz Kanādu IZM darbiniekiem sākotnēji nebija plānots, jo ministrija nav saņēmusi uzaicinājumu no Kanādas izglītības iestādēm ierasties vizītē maijā sākumā. Tā vietā IZM darbinieki uzsākuši saraksti par braucienu uz Halifaksu ar Latvijas vēstnieku Kanādā Marģeru Kramu, kuram lūgta palīdzība komandējuma organizēšanā, uzsverot, ka “laika nav atlicis daudz”, bet cerams, izdosies vienoties par “kādām vizītēm”.
Maksājuma uzdevums par lidmašīnas biļetēm un viesnīcu tika sagatavots jau 28.aprīlī, kad komandējuma plāns 2008.gada maijam vēl pat nebija apstiprināts. To M.Gruškevics izdarīja tikai divas dienas vēlāk – 30.aprīlī. Nav saprotama arī M.Gruškevica padomnieka Oskara Baloža komandēšanas lietderība, ņemot vērā, ka viņa amata pienākumi saistīti ar komunikācijas, nevis izglītības politikas jautājumiem.
Kā Diena jau rakstīja, disciplinārsoda veidi ir dažādi — sākot no rājiena izteikšanas līdz pat mēnešalgas samazinājumam uz noteiktu laiku, bet smagu pārkāpumu gadījumā iespējama pazemināšana amatā vai pat darba attiecību pārtraukšana.
M.Gruškevics Dienai iepriekš atzina, ka piekrīt CDP pārbaudē konstatētajiem pārkāpumiem, taču norāda, ka tie liecina par trūkumiem valsts pārvaldē, nevis viņa personīgo vainu. Ar visu CP pārbaudes ziņojumu M.Gruškevics vēl neesot iepazinies, taču, pēc viņa vārdiem, jau pašlaik ir redzams, ka tajā uzsvērts nepietiekams regulējums ministrijas iekšējā darba kārtībā.
Kā vienu no pārkāpumiem M.Gruškevics atzīst to, ka viņš kā IZM valsts sekretārs uzdevis padotajiem rezervēt biļetes uz Kanādu vēl pirms ministres akcepta. Taču pēc sarunām ar kolēģiem — citu ministriju valsts sekretāriem — viņam radusies pārliecība, ka tā notiekot visā valsts pārvaldē.
(papildināts ar 5.,6., un 7.rindkopu)