Tomēr vairāki ministri, kas galvenokārt pārstāvēja Tautas partiju (TP), iebilda gan pret to, ka obligāti nepieciešams konkurss, gan pret to, kam jābūt konkursa komisijas sastāvā, kā arī apšaubīta pati komisijas nepieciešamība.Viskaismīgāk pret to, ka atbildību par KNAB priekšnieka izraudzīšanos valdība varētu «novelt» uz komisijas locekļiem, iestājās finanšu ministrs Atis Slakteris (TP). Viņš arī apgalvoja, ka konkursā tāda līmeņa vadītājus atrast nevarot, kā piemēru minot nesen FM valsts sekretāra amatā iecelto Mārtiņu Bičevski, kuru ministrs uzrunājis individuāli. Savukārt KNAB priekšnieka vietas izpildītāja Juta Strīķe atkārtoti uzsvēra biroja nostāju: likumā jānosaka, ka atklāts konkurss būtu jāsludina obligāti. «Korupcijas novēršanā viens no stūrakmeņiem ir atklātība, caurskatāmība, lēmumu saprotamība. Ja atklātība netiek ievērota biroja priekšnieka izvēlē, tad arī pamatprincipi korupcijas apkarošanā no iekšpuses kļūst nesaprotami,» sacīja J.Strīķe.Savukārt premjers, kura birojs gatavoja apspriežamos likumu grozījumus, pēc valdības sēdes sacīja, ka šobrīd tas vēl paliek atklāts diskusijas jautājums, tomēr viņš arvien vairāk sāk domāt, ka «atklātais konkurss skan labi, bet reāli tas nedos rezultātus.»Premjers arī izteica jaunu ierosinājumu — likuma grozījumu vietā valdība varētu izdot Ministru kabineta noteikumus. Taču, lai tas notiktu, nepieciešams Saeimas deleģējums. I.Godmanis pieļāva, ka šādu kārtību neizdosies apstiprināt Saeimas pavasara sesijas laikā, un KNAB līdz rudenim varētu vadīt priekšnieka v.i.Jau esam ziņojuši, ka pēc KNAB vadītāja Alekseja Loskutova atlaišanas aktuāls kļuvis jautājums, kā izraudzīties jauno vadītāju, ko virzīt apstiprināšanai Saeimā. Līdzšinējā likumdošana to skaidri neregulē.
(papildināts viss teksts)