Lukšo, skaidrojot, ka NP jāpārbauda jebkurš, pat anonīms iesniegums, kurā paustas aizdomas par kādai personai piešķirtās Latvijas Republikas pilsonības likumību. L.Lukšo atturējās minēt, cik ilga varētu būt pārbaude — katrā ziņā tas neesot nedēļas laikā atrisināms jautājums.
Jau vairākkārt izskanējušas aizdomas, ka I.Bičkoviča Latvijas pilsonības likumība varētu būt apšaubāma, ko viņš pats gan ir noliedzis. I.Bičkovičs Dienai skaidrojis, ka saskaņā ar Pilsonības likumu automātiski ir Latvijas pilsonis, jo izglītību ieguvis latviešu valodā. Arī viņa māte, kura dzimusi Latvijā, atzīta par pilsoni šī paša iemesla dēļ — viņa izglītību ieguvusi latviski.
Aizdomas saistītas ar paternitātes noteikšanu I.Bičkoviča mātei. Par to Ogres rajona tiesa lēmusi 90.gadu sākumā, vērtējot, vai I.Bičkoviča mātes Stefānijas tēvs ir bijis vecmāmiņas laulenis polis vai kāds Latvijas iedzīvotājs. Pēc I.Bičkoviča paustā, ir bijis pilnīgi skaidrs — tā kā vecmāmiņas, kura ir poliete, vīrs vairākus gadus bijis prombūtnē Polijā, kamēr vecmāmiņa dzīvoja Latvijā, viņš nevarēja būt bērna tēvs. «Šajā situācijā nevienam neradās šaubas, ka viņš fiziski nevarēja vienkārši atsūtīt pa pastu, atvainojiet man, savu bioloģisko materiālu bērna radīšanai,» Dienai pauda I.Bičkovičs. Tomēr sākotnēji kā bērna tēvs dzimšanas apliecībā norādīts poļu vectētiņš, jo «mēs juridiski zinām, ka, dzimstot bērnam, sievietei, kura sastāv laulībā, nav nekas vajadzīgs, tikai laulības apliecība, lai ierakstītu, ka bērns ir no vīra».
Saskaņā ar valdības noteikumiem gadījumā, ja NP negūst apstiprinājumu iesniegumā minētajiem apstākļiem, pārbaudes lietu izbeidz. Savukārt, ja NP pārbaudes gaitā rodas pamats uzskatīt, ka pastāv kāds no Pilsonības likumā uzskatītajiem iemesliem pilsonības atņemšanai (dubultpilsonība, dienēšana kādas ārvalsts bruņotajos spēkos vai apzināti nepatiesu ziņu sniegšana, lai iegūtu pilsonību), tā ceļ attiecīgu prasību tiesā. Saskaņā ar likumu Par tiesu varu tiesnesis var būt tikai Latvijas pilsonis.