"Šo krīzi ar dievpalīgu tūlīt būsim pārvarējuši, vai vismaz esam ceļā uz to," sacīja Repše. Viņš gan arī atzina, ka ekonomiskā krīze, ko šobrīd piedzīvo Latvija, visticamāk nebūs pēdējā.
"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai BNS atzina, ka, ņemot vērā makroekonomisko datu atskaites punktu, ekonomikas zemākais punkts Latvijā varētu būs sasniegts šā gada otrajā ceturksnī, taču viņš arī vērsa uzmanību - pēc otrā ceturkšņa ekonomikas kritumam vajadzētu kļūt mērenākam, taču "mīnusi" saglabāsies arī nākamgad.
"Tas iespējams, īstenojoties scenārijam, ka palēnām ārējie tirgi sāk atkopties, valdība turpina reformas, tiek veiksmīgi iedzīvināti ekonomiku sildošie pasākumi. Jāņem vērā arī bāzes efekts, jo iekšzemes kopprodukts (IKP) gada otrajā pusē strauji iegāja mīnusā. Tādēļ IKP kritumam otrajā pusgadā jābūt mazākam salīdzinājumā ar pirmo pusgadu. Tādēļ pašreizējā prognoze ir, ka pēc otrā ceturkšņa mīnusiem ir jākļūst mērenākiem. Taču tie saglabāsies arī nākamgad. Pie pesimistiskākā scenārija krituma inerce var turpināties arī trešajā un ceturtajā ceturksnī," klāstīja Gašpuitis.
"Raugoties no sabiedrības viedokļa, ekonomikas zemākais punkts sagaidāms uz gada beigām, kad sabiedrība sāks izjust valsts pārvaldes restrukturizācijas sekas un tiks sasniegts bezdarba augstākais līmenis, kā arī lielai daļai bezdarbnieku sāks beigties pabalstu saņemšanas laiks. Tā ietekmē spriedze sabiedrībā būs ļoti augsta. To pastiprinās sarežģījumi veikt nomaksu par mājokli u.c. Ja skaitliskā izteiksmē zemākais IKP krituma punkts būs aiz muguras, tad spriedze sabiedrībā sāks mazināties vien ar laika nobīdi, kad sāks uzlaboties situācija darba tirgū. Taču uzlabojumi darba tirgū notiks ļoti pakāpeniski, nav sagaidāma strauja izaugsme. Šādā griezumā jautājums par to, kad nodarbinātība sāks jūtami pieaugt, ir atklāts. Jāpiebilst, ka liela loma būs valsts nodarbinātības un ekonomikas sildīšanas pasākumu efektivitātei," pastāstīja "SEB bankas" speciālists.
Gašpuitis rezumējot sacīja, ka ekonomikas zemāko punktu būs iespējams noteikt vien tad, kad tas būs aiz muguras. Taču jau tagad ir jāsāk domāt, kādā virzienā tiks attīstīta ekonomika pēc krīzes. "Šodien izjūtam to, ko esam paveikuši vakar, bet šodienas darbi nerada pārliecību, ka rīt varam gaidīt pozitīvas pārmaiņas," uzsvēra eksperts.
Latvija pēc izaugsmes buma patlaban piedzīvo strauju lejupslīdi. Lai palīdzētu stabilizēt makroekonomisko situāciju, starptautiskie donori vienojušies Latvijai aizdot līdz 7,5 miljardiem eiro.
(papildināta ar 3.-6. rindkopu)