SAB uzsver, ka, veicot pretizlūkošanas funkciju, birojs “vadās no noskaidrotiem faktiem, nevis atsevišķiem žurnālistu pieņēmumiem, versijām vai spekulācijām”. SAB arī nekomentē akreditēto diplomātu saistību ar specdienestiem.
Riekstiņš nav plānojis tikties ar Krievijas vēstnieku
Latvija nevar izteikt komentārus vai pieņemt lēmumus, balstoties uz “baumām”, Dienai iepriekš norādīja ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP), aicināts komentēt Krievijas vēstniecības Latvijā izplatīto paziņojumu, kurā tā no ministrijas sagaida "nekavējošu un skaidru apmelojuma atspēkošanu", ko izplatījis TV3 raidījums Nekā personīga, nosaucot vēstniecības Latvijā darbinieku Aleksandru Hapilovu par bijušo Krievijas spiegu Gruzijā.
Savu prasību vēstniecība pamato ar Vīnes konvencijas par diplomātiskajām attiecībām 29.pantu, kas liek valstīm novērst jebkurus diplomātisko darbinieku personas, brīvības un cieņas aizskaršanas mēģinājumus.
M.Riekstiņš arī nav plānojis tikties ar Krievijas vēstnieku Latvijā Aleksandru Vešņakovu, lai pārrunātu šo jautājumu, Dienu informēja ministra preses sekretāre Una Pušpūra. Nav plānots arī sniegt rakstisku atbildi, jo ministrija nav saņēmusi oficiālu pieprasījumu no Krievijas vēstniecības.
Krievija: tā ir provokācija, neveicina draudzīgas kaimiņattiecības
TV3 izplatīto informāciju vēstniecība dēvē par "provokāciju", kas "noteikti neveicina draudzīgas kaimiņattiecības".
Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs pirmdien konferencē Pleskavā norādīja, ka pēdējās dienās ar Gruzijas žurnālistu palīdzību Latvijas medijos tiek uzpūsts spiegu skandāls. Pēc vēstnieka vārdiem, A.Hapilovs jau aptuveni gadu strādā vēstniecībā par padomnieku un atbild par kultūras sadarbību un sakariem ar tautiešiem.
“Acīmredzot kādam ļoti nepatīk Krievijas vēstniecības darbs, kas atmasko oficiālās Tbilisi melus saistībā ar notikumiem Dienvidosetijā un Gruzijā,” sacīja A.Vešņakovs. Pēc viņa teiktā, kādam nepatīk arī Krievijas un Latvijas centieni attīstīt starpvalstu sadarbību.
Krievijas vēstniecība Latvijā apstiprina, ka no 2000. līdz 2004.gadam A.Hapilovs pildīja otrā sekretāra pienākumus Krievijas vēstniecībā Gruzijā. Tomēr pirmdien izplatītajā paziņojumā vēstniecība kategoriski noliedz, ka A.Hapilova darbs Tbilisi būtu izgājis "ārpus viņam uzticēto diplomātisko pienākumu rāmjiem". Pēc vēstniecības sniegtās informācijas, A.Hapilovs no Gruzijas atgriezies saistībā ar komandējuma termiņu beigām.
Arī M.Riekstiņš Dienai iepriekš uzsvēra, ka viņa rīcībā nav informācijas, kas liktu apšaubīt A.Hapilova tiesības strādāt Latvijā. Ja kādai iestādei, tajā skaitā televīzijas raidījumam, ir kāda informācija, ka šī persona apdraud Latvijas intereses, tad tas jādara zināms tiesībsargājošajām institūcijām, norādīja M.Riekstiņš.
(papildināta ar P. Vinķeļa komentāru pielikumā)