"Mēs esam strādājuši vairāk nekā gadu un tas, ko mēs šodien lemjam galējā lasījumā ir kompromiss gan starp partijām, gan starp sabiedriskām organizācijām un tiesībsargājošiem orgāniem," uzstājoties atbildīgās komisijas vārdā sacīja Tautas partijas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis.
Karstākie strīdi gada laikā bijuši par priekšvēlēšanu izdevumu "griestu" paaugstināšanas apmēru. Līdz šim "griesti" bija fiksēti un noteikti 20 santīmu apmērā uz vienu vēlētāju, tagad tie būs mainīgi un saistīti ar vidējo bruto algu valstī, tai piemērojot koeficientu 0,0008. Tādejādi izdevumi uz vienu vēlētāju sasniedz ap 32 santīmiem, bet kopējā vienai partijai tērējamā summa ir aptuveni 450 000 latu līdzšinējo 280 000 vietā.
Opozīcija plenārsēdē uzstājās par "griestu" samazināšanu, piemērojot koeficientu 0,0006. Tādējādi partijas varētu tērēt kampaņās tikai 320 000 latu. "Ja mēs neierobežosim šādas bezjēdzīgi dārgas kampaņas, tad ne tikai partijas, bet arī demokrātija pārvērtīsies par fasādi, aiz kuras ērti iekārojušies dažādu politisko un ekonomisko labumu pasūtītāji," sacīja deputāte Sandra Kalniete (PS). Viņa savā runā izteica šaubas, ka "tādas summas maz ir iespējams savākt godīgiem paņēmieniem no privātpersonām ekonomiskās stagnācijas apstākļos".
Savukārt Artis Kampars (JL) norādīja uz to, ka grozījumi paredz atsevišķus izdevumi nerēķināšanu tēriņos, kuri bija minēti iepriekšējā likuma redakcijā, piemēram, kampaņas radošā daļa, tehnisko risinājumu apmaksāšana, partiju avīzes, ikdienas tēriņi personālam. Reālās izmaksas varētu sasniegt 650 tūkstošus latu uz vienu partiju, prognozēja deputāts. "Tātad kāpums jau šajā situācijā ir gandrīz dubultā, kolēģi. Inflācija nav kāpusi dubultā".
M.Kučinskis gan uzsvēra, ka "dārgāka palikusi ne tikai desa, maize un benzīns, bet reklāmas ir trīskāršojušās cenas ziņā". Atsaucoties uz ekspertu sacīto, deputāts arī atgādināja, ka pārāk zemus griestu noteikšana ir tik pat bīstama kā pārāk augstu noteikšana.
Vēl viena būtiska izmaiņa partiju finansēšanas likumā - ir paaugstināts fizisko personu ziedojumu limits — no Ls 10 000 līdz 100 minimālajām mēnešalgām, kas pašlaik ir 16 000 latu. Diena jau rakstīja, ka eksperti palielinājumā saskata risku, ka partijas varētu kļūt vēl atkarīgākas no atsevišķiem turīgiem ziedotājiem. Šo risku mazināt varētu daļējs valsts finansējums, bet likuma grozījumos par to nav runa - attiecīgas likuma izmaiņas līdz nākamajā gada 1.maijam būs jāizstrādā Ministru kabinetam. Tās varētu attiecināt uz aiznākamajām Saeimas vēlēšanām.
Šajos likuma grozījumos neatrisināts paliek arī jautājums par ierobežojumiem trešajām personām partiju atbalstīšanā. Šo jautājumu deputāti gan gatavojas risināt rudenī, izskatot izmaiņas priekšvēlēšanu aģitācijas likumā. Tāpat neizstrādāta palikusi kārtība, kas ļautu apturēt nelikumīgās kampaņas priekšvēlēšanu laikā.
Attiecībā uz šo pēdējo jautājumu, A.Kampars ierosināja grozījumos iebalsot sekojošu normu - ja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) konstatē pārkāpumus kādas partijas priekšvēlēšanu izdevumos 120 dienas līdz vēlēšanu dienai, KNAB priekšniekam ir pienākums uzdot attiecīgajai politiskajai organizācijai, piecu dienu laikā apturēt norādīto nelikumīgo aģitāciju. Ja tā nepiekristu, strīdu būtu jāizšķir tiesai piecu dienu laikā. Šādi pēc deputāta domām partijas nemēģinātu "brutālā veidā" ierobežojumus pārkāpt, bet, ja tomēr to darītu, būtu iespēja tās izslēgt no tālākas priekšvēlēšanu cīņas.
Ilma Čepāne (PS) arī aicināja atbalstīt šo normu, jo 9.Saeimas vēlēšanās Tautas partija un apvienība Latvijas Pirmā partija/Latvijas Ceļš pārkāpa ar likumu noteikto tēriņu apjomu, attiecīgi par 1 miljonu un vairāk nekā 400 tūkstošiem latu. To atzina tiesa un arī norādīja, ka institūcijas neko nedarīja, lai pārkāpumus novērstu.
Pret ierosinājumu bija deputāts Kārlis Leiškalns, norādot, ka tā būtu "iejaukšanās procesā". "Mēs te mēģinām kaut ko aprobežoti dot vienai institūcijai, tādas subjektīvas tiesības procesa gaitā," sacīja K.Leiškalns, apšaubot KNAB objektivitāti šādu lēmumu pieņemšanā. "Mēs redzam, kas ir noticis Krievijas vēlēšanu kampaņās, kad iejaucās Centrālais vēlēšanu birojs, netīkams kandidāts netiek apstiprināts, tīkams tiek apstiprināts," piebilda deputāts. Savukārt pēcāk M.Kučinskis apgalvoja, ka pats KNAB šo ierosinājumu nemaz neatbalsta.
Eiropas parlamenta vēlēšanās, kas nākamajā gadā notiks vienā dienā ar pašvaldību vēlēšanām, tiks piemērots koeficents 0,00015.
(papildināts viss teksts)