Kā Dienai stāstīja ĀM preses sekretārs Ivars Lasis, šobrīd ir saņemti oficiālie dalības apstiprinājumi no visām Baltijas jūras valstu padomes (BJVP) dalībvalstu vadītājiem, savukārt Krievija un Vācija tiks pārstāvēta premjeru vietnieku līmenī.
ĀM arī apstiprina, ka samitu apmeklēs Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuēls Barrozu. Pēc ministrijas sniegtās informācijas, interesi par samitu izrādīja arī Francija, tāpēc sagaidāms, ka to samitā pārstāvēs augsta līmeņa amatpersona.
Ārlietu ministrija gan pagaidām nav saņēmusi informāciju par konkrētu Francijas pārstāvi. Francija nav Baltijas jūras valstu padomes locekle, bet Francija piedalās citā Eiropas Savienības reģionālās sadarbības grupā – Vidusjūras savienībā.
Kā norāda ĀM pārstāvji, no valsts budžeta samita organizēšanai tiks tērēti 250 000 latu.
Ar samitu noslēgsies Latvijas prezidentūra Baltijas juras valstu padomē, kas ilga no 2007.gada 1.jūlija līdz 2008.gada 30.jūnijam. No Latvijas prezidentūru BJVP pārņems Dānija.
Dienas aptaujātie eksperti min vairākus iemeslus, kāpēc tieši Vācijas un Krievijas valdību vadītāji nolēmuši samitu neapmeklēt.
Kā uzskata Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) direktors Atis Lejiņš, “Merkelei un Putinam savā starpā šobrīd nav par ko runāt”, jo pēdējā laika lielākā problēma, kas attiecās uz Eiropas Savienības un Krievijas sarunām par jauno sadarbības līgumu, ir atrisināta, sarunām beidzot dota "zaļā gaisma”.
Tāpat A.Lejiņš uzskata, ka Krievijas un Vācijai ir ciešs sakars, tāpēc abu valstu līdzīgas rīcības nav nekas pārsteidzošs. Arī politologs Andris Sprūds pieļauj, ka Krievija, lemjot par dalību BJVP sanāksmē, varēja sekot Vācijas piemēram.
A.Sprūds neizslēdz iespēju, ka V.Putina atteikums apmeklēt Latviju var signalizēt nelabvēlīgu attieksmi pret mūsu valsti. Eksperts atgādina, ka savas prezidentūras laikā V.Putins oficiālajās vizītēs apmeklēja 74 valstis, taču neviena no tām nav bijusi kāda no Baltijas valstīm. Tāpat, pēc A.Sprūda viedokļa, šādu V.Putina lēmumu varēja ietekmēt Valsts prezidenta Valda Zatlera nesenie izteikumi samitā Bukarestē, “kuri Putinam nav patikuši”. Toreiz atbildot V.Putinam, V.Zatlers paziņoja, ka “pasaule ir mainījusies un aukstā kara dēmoni ir aizgājuši uz neatgriešanos”.
Politologs arī pieļauj, ka V.Putina atteikumam piedalīties samitā var būt vienkāršāks skaidrojums – premjera amatu viņš ir ieņēmis tikai nesen, tāpēc pirmajām ārvalstu vizītēm, kur dodas V.Putins, ir simboliska nozīme. Kā pirmās Krievijas premjers noteikti gribētu apmeklēt lielākas valstis, teic A.Sprūds.
Abi eksperti ir vienisprātis par to, ka Baltijas jūras valstu vadītāju samits nav tā vieta, kur tiks risināti stratēģiski svarīgi jautājumi, piemēram, attiecībā uz enerģētiku un gāzes vadu Nordstream, ko Krievijas un Vācija plāno būvēt Baltijas jūrā. A.Sprūds gan norāda, ka enerģētikas jautājums izskanēs Baltijas jūras valstu biznesa konferencē, kas paralēli samitam norisināsies Rīgā. Bet BJVP, pēc A.Lejiņa vārdiem, ir “izsmēlusi savu potenciālu” un šobrīd risina tikai formālas lietas. “Viņi sanāk kopā priekš bildes,” teic LĀI direktors.
(papildināta ar ekspertu viedokļiem)