Dz.Jakāns pēc tikšanās komentāros bija skops, vien atklāja, ka ar ministru runājuši arī par VID veiktām pārbaudēm, kas saistītas ar KNAB amatpersonām, darbinieku ienākumu un izdevumu neatbilstību, arī par amatpersonas ienākumu deklarāciju aizpildīšanu, tomēr neko vairāk nekonkretizēja.
Dienas rīcībā esošā informācija liecina, ka runa varētu par KNAB darbinieka Jura Juraša nekustamo īapšumu Valmieras rajona Burtnieku pagastā - Briedes krogs. Saskaņā ar Zemesgrāmatas datiem, šis īpašums pieder J.Jurašam, taču pirms trim gadiem viņš to iznomājis firmai – Burtnieku zirgaudzētava. Šī firma pieder viņa ģimenei, kā arī citiem firmas darbiniekiem. Jurašs tā rīkojies, jo pats nedrīkst veikt saimnieciskas darbības un galvenais īpašuma apsaimniekotājs ir viņa tēvs. Šo nomas līgumu Jurašs nav ierakstījis ienākumu deklarācijā, jo negūst no tā materiālu labumu. Gada sākumā Burtnieku zirgaudzētava aizņēmās 300 000 no firmas Vidzemes darījuma centrs. Iespējams tas radījis pastiprinātu VID interesi, jo šī firma tiek turēta aizdomās par naudas atmazgāšanu vairāku miljonu apmērā.
Informācija ir ļoti nopietna, runa ir par daudziem simtiem tūkstošu, pat miljonu lieliem darījumiem, tā žurnālistiem otrdien norādīja arī Segliņš. Viņš arī atklāja, ka iesaistītas vairākas personas, tomēr pagaidām plašākus komentārus nesniedza.
Jakāns Segliņam šodien informāciju sniedz mutiski, tomēr Segliņš pieprasījis no VID ģenerāldirektora rakstisku ziņojumu. "Rakstisks ziņojums nepieciešams tāpēc, ka mana dzīves pieredze liecina, ka tas kas pateikts mutiski mēdz kādreiz mainīties," žurnālistiem norādīja Segliņš. Pēc rakstiska ziņojuma saņemšanas Segliņš lems par tālālo rīcību un, iespējams, būšot nepieciešama saruna ar ģenerālprokuroru. Jakānam rakstisks ziņojums jāsagatavo līdz rītdienai.
KNAB priekšnieka pienākumu izpildītājs Alvis Vilks Dienai norādīja: M.Segliņa apgalvojumi, ka it kā atsevišķi KNAB darbinieki veikuši miljoniem vērtus darījumus, KNAB vadībai nav saprotami, tādēļ būtu nepieciešams saņemt tuvākus paskaidrojumus. KNAB darbojas Iekšējās kontroles nodaļa, kas, veicot amatpersonu pārbaudes, neesot konstatējusi minētās neatbilstības.
«Lai nemestu ēnu uz visiem KNAB darbiniekiem, kas atbildīgi pilda savus pienākumus un deklarācijās norādījuši visu nepieciešamo informāciju, ja jau VID rīcībā ir šādi pārbaužu rezultāti, tad lūdzam nodot tos atklātībā, lai veicinātu valsts amatpersonu darbības atklātumu kā to paredz likums Par interešu konfliktu novēršanu valsts amatpersonu darbībā,» aicina A.Vilks.
Atgādinām, ka svētdien vakarā LTV Panorāma ziņoja, ka vismaz divas augsti stāvošas KNAB amatpersonas ikgadējā valsts amatpersonu deklarācijā kļūdījušās vai, iespējams, apzināti nav norādījušas finanšu darījumus, kas pārsniedz likumā noteiktās 20 minimālās mēnešalgas. Atsaucoties uz publisko reģistru datiem un raidījuma rīcībā esošo informāciju, Panorāma secināja, ka KNAB darbinieki pagājušajā gada nogalē un šī gada sākumā vairākkārt pārķīlājuši kopīgu īpašumu, līdz ar to viņu parādu summa pārsniedz 350 tūkstošus latu. Aizdevuma līgums paredz likmi 1% mēnesī, kas nozīmējot, ka ikmēneša procenta maksājumos vien jāmaksā vairāk nekā 3500 latu.
Lai gan svētdien Panorāma apsolīja sižetu ar plašāku informāciju pirmdien, tāds nesekoja. Dienas rīcībā esošā informācija liecina, ka tikšanās laikā viens no minētajiem KNAB darbiniekiem žurnālistam izskaidrojis: nostiprinātā ķīla nenozīmē, ka viņš pats ir aizņēmies naudu. Patiesībā kredīts bijis domāts viņa radiniekiem piederošai firmai, kas to arī atmaksā. Tas esot pierādāms arī ar darījumu dokumentiem. Turklāt ķīla nemaz nav darījums, bet gan nodrošinājums citam darījumam, tāpēc deklarācijā nav jāuzrāda. Līdz ar to sižeta veidošanai zudis pamats.
To apstiprina arī A.Vilka Dienai atbildētais: «(…) žurnālistiem nav bijusi skaidrība par atsevišķu civiltiesisku darījumu norises apstākļiem, kuros nav bijušas iesaistītas KNAB amatpersonas, bet tikai viņu radinieki. Izskaidrojot šos apstākļus, žurnālistiem nav bijis pamata norādīt uz KNAB darbinieku prettiesisku rīcību.»
(papildināta ar trešo rindkopu)