Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +4 °C
Daļēji apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

papildināta - Sudraba par digitālo TV: šādi veiktu iepirkumu vēl nebijām redzējuši

Valsts kontrole (VK) nolēmusi vērsties prokuratūrā saistībā ar revīzijā konstatētajiem pārkāpumiem. Nozīmīgākie pārkāpumi saistās ar digitālās televīzijas ieviešanas konkursu. Valsts kontroliere Inguna Sudraba par to izsakās: “Šādi veiktu iepirkumu mēs vēl nebijām redzējuši.” Otrs pārkāpums, ko ģenerālprokuratūrai lūgs izvērtēt VK, ir prēmiju piešķiršana Latvijas valsts radio un televīzijas centrā (LVRTC). Prēmijas izmaksātas arī vēl šogad, lai gan tas bija liegts.


Prēmijas izmaksā nerentablas darbības laikā

VK šodien nāca klajā ar atzinumu par bijušā satiksmes ministra laikā īstenotājiem diviem projektiem, kuros izmantota LVRTC nauda. Runa ir par virszemes ciparu televīzijas apraidi, ko LVRTC ievieš kopā ar Lattelecom un LVRTC no Latvijas pasta pārņemto e - paraksta projektu.  

Revīzija veikta par laika posmu laika posmu no 2007.gada 1.janvāra līdz šā gada 30. jūnijam. Tā laikā prēmijās LVRTC izmaksājis  Ls 1 048 006, prēmiju piešķiršanas sistēma bijusi neskaidra, bet Ls 92 900 izmaksāti 2009. gadā, kad likums noteica atlīdzības izdevumu ierobežojumus. Vienlaicīgi VK norāda, ka prēmiju izmaksāšanas laikā LVRTC pamatdarbības ieņēmumi 2008. – 2009. gados nesedz tā darbības izmaksas, zaudējumiem pieaugot no Ls 14,4 tūkst. 2008.gadā līdz plānotiem Ls 733,9 tūkst. 2009. gadā.

LVRTC norāda, ka uzņēmuma darbības specifika ir tāda, ka tā darbinieku individuālais ieguldījums kopējo saimnieciskās darbības ieņēmumu veicināšanā nav objektīvi novērtējams. Līdz ar to uzņēmuma vadībai ir jādomā par to, kā motivēt darbiniekus, tādēļ minētā prēmiju sistēma tika izraudzīta kā piemērotākā esošajiem apstākļiem un darbības specifikai.

VK uzsver, ka uzņēmuma rentabilitāti ietekmēja arī nepietiekama izdevumu kontrole un nepamatotu izdevumu veikšana. Tāpat nav izstrādāta brīvo finanšu līdzekļu pārvaldības politika, kas nodrošinātu pamatotu un mērķtiecīgu rīcību ar tiem, kaut gan vairāk nekā 70% no LVRTC ieņēmumiem veidoja uzņēmuma īpašumā esošo SIA Latvijas mobilais telefons kapitāla daļu dividendes un procentu maksājumi par to noguldīšanu komercbankās.

LVRTC neefektīvi izmanto savu autoparku – vismaz 11 automašīnas šā gadā  februārī, martā ilgstoši netika lietotas, tai pat laikā  tika nomāta automašīna valdes priekšsēdētāja vajadzībām, par to maksājot Ls 791 mēnesī.

Par nelietderīgiem tēriņiem VK uzskata arī LVRTC praksi daļēji segt uzņēmuma darbinieku un viņu ģimenes locekļu atpūtas pasākumu izdevumus. Pārbaudītajā periodā apmaksāti tūrisma braucieni uz Portugāli, Spāniju, Kipru, Turciju un Slovākiju Ls 7165 apmērā.

LVRTC aizbildinās, ka minētos maksājumus nosaka noslēgtais darba koplīgums.


Ciparu televīzijas ieviešana apšaubāma

Par SM rīkoto konkursu par zemes ciparu televīzijas apraides ieviešanu VK revīzijas secinājums ir skarbs: "Konkursa izsekojamas un caurskatāmas organizēšanas gadījumā tā rezultāti varētu atšķirties." VK uzsver, ka konkursa nosacījumi neatbilst valdības apstiprinātajai koncepcijai. LVRTC daļēji zaudēja infrastruktūras nodrošināšanas tiesības Rīgā un Rīgas reģionā par labu SIA Hannu Digital, kas vienlaikus izraisīja arī papildu maksājumu veikšanu, tādējādi sadārdzinot tarifus raidorganizācijām un pastarpināti gala lietotājiem – televīzijas programmu skatītājiem.

VK norāda, ka LVRTC padome nav veikusi kapitālsabiedrības lietu atbilstošu uzraudzību, jo akceptējusi līgumus par LRVTC dalību zemes ciparu televīzijas ieviešanā, kaut arī apšaubījusi to atbilstību tiesību aktu prasībām un Ministru kabineta apstiprinātajai Koncepcijai.

SM uzskata, ka VK lēmums vērsties prokuratūrā par iespējamajiem pārkāpumiem ciparu TV konkursa rīkošanā ir vienīgais veids, kā pārliecināties par konkursa procedūru pareizību. Īpaši tādēļ, ka neviens no konkursa komisijas locekļiem vairs neieņem toreizējos amatus.  

Ciparu televīzijas ieviešanas izmaksas līdz šim nav izpaustas, jo līgumi starp Lattelecom un LVRTC ir konfidenciāli. Taču uz bažām, ka abu uzņēmumu kopīgi ieviestā virszemes apraide varētu būt apzināti sadārdzināta, jau šopavasar norādīja telekomunikāciju un kabeļtelevīzijas uzņēmums Baltkom.


E-parakstam prognozē zaudējumus

Tāpat VK kritizējusi LVRTC no Latvijas pasta pārņemto e-paraksta projektu, kas LVRTC izmaksāja 4 miljonus latu. "Tas ne tikai neatbilst uzņēmuma darbības mērķiem, bet arī rada papildu izdevumus Ls 619 tūkst. apmērā un pasliktina uzņēmuma finanšu stāvokli par summu, ko veido uzkrātie VAS “Latvijas Pasts” zaudējumi. Pastāv iespēja, ka tuvākajos gados šis darbības virziens uzņēmumam radīs vēl vairākus miljonus latu zaudējumus," pieļauj VK.

Abi projekti - gan virszemes ciparu televīzija, gan e-paraksts - tika sākti un īstenoti Aināra Šlesera (LPP/LC) laikā. Par abiem projektiem atbildīgā SM amatpersona bija valsts sekretārs Nils Freivalds (LPP/LC), kurš 10.novembrī iesniedza atlūgumu. Savukārt LVRTC tolaik vadīja ar A.Šleseru ietekmi cieši saistītais Lauris Dripe.


Dripe jūtas atbildīgs tikai par prēmijām

Bijušais LVRTC priekšsēdis L.Dripe noraida VK atzinumā izteiktos pārmetumus. L.Dripe sarunā ar Dienu uzsvēra, ka tieši laikā, kad viņš sācis strādāt LVRTC vadībā – 2007.gada rudenī, tika izlemts par prēmiju samazināšanu. Pirms viņš sācis darbu centrā tur strādājošajiem atbilstoši noslēgtajiem koplīgumiem bijušas paredzētas prēmiju izmaksas līdz sešām reizēm gadā mēnešalgas apmērā, kā arī ceļojuma apmaksa. Savukārt L.Dripe to mainīja, no 2008.gada paredzot, ka prēmijas maksā līdz divām reizēm gadā, bet, atbilstoši valdības pieņemtajiem lēmumiem, 2009.gadā prēmijas nemaksās vispār. Tādējādi L.Dripe uzskata, ka jautājumā par prēmijām, viņš kā vadītājs izdarījis visu, lai tās samazinātu.

L.Dripe noraida arī VK pārmetumus par ciparu televīzijas ieviešanu, uzsverot, ka LVRTC nekad neko nav maksājis kādam privātam partnerim, ne arī Lattelecom. Hannu digital piesaisti ciparu apraides nodrošināšanai Rīgā un Rīgas apkārtnē paredzējis valdībā atbalstītais Lattelecom piedāvājums. Visus lēmumus par ciparu apraides ieviešanu pieņēmusi iepriekšējā valdība, taču sīka informācija par Hannu digital piedāvājumu sniegta arī pašreizējam satiksmes ministram Kasparam Gerhardam un viņa ministra biroja vadītājam Emīlam Jakrinam. “Nekādus maksājumu Hannu digital LVRTC nav veicis,” uzsvēra Dripe.

Viņš arī noraida, ka LVRTC nebūtu ievērojis valsts intereses par e-paraksta pārņemšanu no Latvijas pasta. LVRTC par to vispār neesot lēmis, tas bijis valdības lēmums un akcionāru uzdevums. “Es jau iepriekš norādīju, ka īstermiņā tas LVRTC radīs zaudējumus,” uzsvēra Dripe. 

(papildināta ar 3., 7. un 10. rindkopu)

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

UZZINI VAIRĀK


Valsts kontroles revīzijas ziņojums par LVRTC

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Briest eksāmenu reforma

Centralizēto eksāmenu kārtību vēlas pārskatīt, šoreiz – samazinot to skaitu.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas