"Tagad ir konkrēts lēmums — samazināt! Vairāk nav atgriešanās," cieta otrdien bija premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) nostāja pēc valdības sēdes. Vēl pirms sēdes slēgtās daļas, kā novēroja Diena, ministriju valsts sekretāri varēja atļauties jokojot salīdzināties ar to, kurš paturēs sev mazāk vietnieku, savukārt valdības sēdē diskusijas notikušas nopietnos toņos un valdības lēmums nepieļauj izņēmumus ministriju vidū. "Nodokļu maksātāji vairs nevar atļauties tik lielu pārvaldes aparātu finansēt," lēmumu pamatoja finanšu ministrs Atis Slakteris (TP), ar to apstiprinādams, ka arī šovasar ministrijām uzdotais uzdevums izstrādāt priekšlikumus štatu samazināšanai savā nozarē vismaz piecu procentu apjomā bijis pārāk optimistisks. "Toreiz arī pasaules ekonomikā bija cita situācija," sacīja A.Slakteris.
Kāds valdības sēdes dalībnieks norādīja, ka atsevišķas ministrijas valdības noteikto 10,67% ietaupījumu savos budžetos mēģinājušas rast, maksimāli ietaupot uz preču un pakalpojumu pozīcijām, nevis atlaižot darbiniekus. Finanšu ministrijas pārstāvju un premjera sniegtā informācija tikai oficiāli apstiprina, ka ministriju sekmes, iesniedzot priekšlikumus štatu samazināšanai, vasarā bijušas dažādas un dažas neesot spējušas atrast pat nepieciešamo piecu procentu štatu samazinājumu. Taču I.Godmanis nevēlējās ielaisties garākās diskusijās par ministriju agrāko rīcību. "Tā bija informācija, ar ko mēs iepazināmies — kāda ir situācija, ko katrs ir mazinājis, ko katrs ir darījis. Mēs redzējām to atšķirību un, neskatoties uz šīm atšķirībām, lēmums ir šāds. Skaidrs?" skarbi noteica I. Godmanis, apliecinot, ka tagad ministrijām vairs nebūs vietas diskusijām.
Precīzu informāciju par to, cik štata vietu būs jālikvidē un kāds varētu būt plānotais ietaupījums, amatpersonas otrdien žurnālistiem vēl nevarēja sniegt. Taču A.Slakteris norādīja, ka jau drīzumā ministrijām būs jānāk klajā ar konkrētiem skaitļiem štata vietu samazināšanai, jo "jau 7.oktobrī ir uzdevums skatīt to visu valdībā".
Diena jau rakstīja, ka arī dažādu ekspertu skatījumā valsts pārvaldes aparāts pēdējos gados ir pārāk uzblīdis, un uz tā rēķina tagad iespējams rast valsts budžeta līdzekļu ietaupījumu. Taču eksperti iebilst mehāniskam valsts pārvaldes aparāta samazinājumam, nosakot fiksētu štatu samazinājuma procentu visām valsts iestādēm. A.Slakteris gan uzsvēra, ka štatu samazināšana par 10% nebūtu veicama mehāniski, jo katras nozares atbildīgajam ministram ir dota iespēja lemt, kā izlīdzināt štatu samazinājumu pa visām pārraugāmajām jomām. "Varbūt ir jomas, kur jāsamazina vairāk, bet varbūt kaut kur pat jāliek klāt," teica A.Slakteris. Uz jautājumu, vai uz visām nozarēm var attiecināt vienādu štatu samazinājuma procentu, ministrs atbildēja: "Uz nozari tas vairāk izlīdzinās. Absolūta taisnīguma nav." Valdības sēdē iegūtā informācija esot ļāvusi gūt pārliecību, ka katrā nozarē ir atšķirīgas institūcijas un ietaupījumu var iegūt visur. Gaidāmais štatu samazinājums skatāms arī valsts pārvaldes funkciju samazināšanas kontekstā. A.Slakteris apliecināja, ka atsevišķu jomu regulējošajos likumos gaidāmas izmaiņas, kas varētu samazināt arī valsts pārvaldes veicamās funkcijas.
Tiesa, Saeimas pagājušajā ceturtdienā veiktie grozījumi Valsts civildienesta likumā, kas paredz, ka atlaišanas gadījumā ierēdņiem pienāktos pabalsti viena līdz četru mēnešu vidējās izpeļņas apjomā atkarībā no viņu darba stāža iestādē, nozīmē, ka valsts pārvaldē strādājošo skaita samazināšana varētu radīt vēl tikai papildu slogu uz valsts budžeta pleciem. "Tas bija pārsteigums," A. Slakteris apliecina, ka Saeimas lēmums izbrīnījis arī viņu. Lai arī valdība vēl par to nav lēmusi, tomēr A.Slakteris pieļauj, ka budžeta paketē, ko valdība nosūtīs Saeimai, varētu būt piedāvājums šo normu labot: "Ja cilvēks paliek bez darba, viņam pienākas bezdarbnieka pabalsts. Savukārt visādi citādi atbrīvošanas pabalsti pa virsu tam visam, es domāju tas ir pārspīlēti."