Diena.lv jau rakstīja, ka Labklājības ministrija (LM) valdībā iesniegusi priekšlikumus grozīt Darba likumu, paredzot samazināt darbinieku atlaišanas pabalstu, informēja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Pēteris Krīgers. LM norāda, ka tā valdībā rosina lemt samazināt pabalsta apmēru, bet saglabāt tā noteikšanas principu.
Pagājušās nedēļas valdības sēdes protokols liecina, ka LM valdībai steidzami jāiesniedz grozījumi Darba likumā, nosakot atlaišanas pabalstu vienas mēnešalgas apmērā. Labklājības ministrs Uldis Augulis norādīja, ka atlaišanas pabalsta samazināšana bija Finanšu ministrijas (FM) iniciatīva. Pēc Auguļa teiktā, FM piedāvājusi likumu mainīt tā, lai visiem atlaišanas pabalsts būtu tikai vienas mēnešalgas apmērā.
Tomēr ministrija uzsver, ka šāda uzdevuma izpilde, nosakot visiem vienādu atlaišanas pabalsta apmēru, būtu pretrunā ar Latvijas uzņemtajām starptautiskajām saistībām. Tāpēc šobrīd LM sagatavotās izmaiņas Darba likumā paredz saglabāt atlaišanas pabalsta noteikšanas principu, tikai samazinot tā apmēru. Joprojām pabalsta apmērs būs atkarīgs no laika, ko darbinieks nostrādājis pie darba devēja. Par minētajām izmaiņām šodien vēl lems valdība.
Priekšlikums paredz, ka pabalstu viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā darbinieks saņem, ja pie attiecīgā darba devēja nostrādājis mazāk nekā piecus gadus; pusotra mēneša vidējās algas apmērā - ja nostrādāti 5-10 gadi; divu mēnešu vidējās izpeļņas apmērā - ja nostrādāti 10-20 gadi; savukārt, ja pie attiecīgā darba devēja nostrādāti vairāk nekā 20 gadi, izmaksājams pabalsts divarpus mēneša vidējās izpeļņas apmērā.
Pēc U. Auguļa teiktā LM valdībā uzstās uz šādu grozījumu pieņemšanu. Viņš atzina, ka ar arodbiedrībām grozījumi darba likumā nav pagūti saskaņot, jo to sagatavošanai bijušas tikai dažas dienas. Viņš arī uzsvēra, ka grozījumus pēc to pieņemšanas valdībā nodos Saeimai, un tad arodbiedrības varēs iesniegt savus priekšlikumus.
FM šos grozījumus virzījusi, lai samazinātu izdevumus, kas saistīti ar štatu samazināšanu valsts budžeta finansētajās iestādēs. Tiesa gan, pabalsts attiecas arī uz privātajā sektorā strādājošajiem. Šādā gadījumā atlaišanas pabalsta izdevumi ir jāsedz darba devējam - tie nav saistīti ar valsts budžeta izdevumiem.
LBAS ir kategoriska pret jebkādām izmaiņām saistībā ar atlaišanas pabalstiem. “Mēs šobrīd vispār negribam runāt par kādu samazinājumu,” arodbiedrību attieksmi pret grozījumiem pauda Pēteris Krīgers.
Šobrīd likumdošanā atlaišanas pabalsts ir atkarīgs no darba stāža. Darbinieks, kurš pie darba devēja nodarbināts līdz pieciem gadiem, atlaišanas gadījumā saņem kompensāciju vienas mēnešalgas apmērā. Ja darbinieks uzņēmumā strādājis vairāk nekā piecus gadus, uzsakot darba līgumu, viņam jāizmaksā kompensācija vismaz divu mēnešalgu apmērā. Strādājot vēl ilgāk pie viena darba devēja, atlaišanas pabalsts pieaug vēl vairāk, vislielāko apmēru sasniedzot gadījumā, ja darbinieks strādājis vairāk nekā 20 gadus pie viena un tā paša darba devēja - tad atlaišanas pabalsts ir četru mēnešalgu apmērā, šobrīd paredz darba likumdošana.
(papildināta ar 1.rindkopu)