VID norāda, ka nav saņēmis no KNAB vēstuli, kurā informācija būtu lūgta saistībā ar kriminālprocesu. Saņemtajā vēstulē kā pamats informācijas sniegšanai minētas KNAB likuma normas, kas neesot saistošas VID, jo birojs lūdzis informāciju par sava darbinieka iespējamiem disciplinārpārkāpumiem. VID norāda, ka iegūto informāciju nekad iepriekš neesot attiecinājis uz KNAB darbinieku iespējamajiem disciplinārpārkāpumiem.
KNAB interesējošās ziņas, ko VID drīkstētu sniegt bez procesa virzītāja atļaujas, tas varējis iegūt pats, norāda VID. Kā avotus VID min gan masu informācijas līdzekļus, gan valsts amatpersonu deklarācijas, gan pašas amatpersonas. Uz to pamata KNAB varētu veikt nepieciešamās pārbaudes. KNAB arī varēja salīdzināt savas Iekšējās kontroles nodaļas pārbaužu rezultātus ar secinājumiem, kurus “uz plašsaziņas līdzekļos izskanējušo faktu pamata izteikuši dažādi neatkarīgi tiesību nozares speciālisti”, norāda VID.
Diena jau rakstīja, ka KNAB ceturtdien atzina, ka nav pamata rosināt disciplinārlietu pret biroja amatpersonu, jo tās darbībā nav saskatāms likuma pārkāpums. KNAB vērtēja, vai izmeklētājs Juris Jurašs saucams pie disciplināratbildības par saviem finanšu darījumiem.
KNAB preses pārstāvis Andris Vitenburgs norādīja, ka KNAB vēl joprojām neesot saņēmis VID atbildi uz 13.augustā Dz.Jakānam kā procesa virzītāja iestādes vadītājam nosūtīto vēstuli ar lūgumu sniegt VID rīcībā esošo informāciju un faktus par J.Juraša darbībām pēc tam, kad publiskajā telpā parādījās amatpersonu izteikumi par KNAB amatpersonas iespējamajām pretlikumīgajām darbībām un saistībā ar to veikto kriminālprocesu.
Kā ziņots, premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) augustā izdeva rezolūciju, kurā uzdeva KNAB priekšnieka pienākumu izpildītājam Alvim Vilkam izvērtēt, vai, balstoties uz dokumentiem, kurus premjers saņēmis no iekšlietu ministra Mareka Segliņa (TP), ir pamats ierosināt disciplinārlietu pret J.Jurašu. I.Godmanis KNAB vadībai bija uzdevis arī iepazīties ar informāciju, kas atrodama Valsts ieņēmuma dienesta (VID) ģenerāldirektora Dzintara Jakāna ziņojumā par KNAB darbinieku finanšu darījumiem, nodrošinot tās konfidencialitāti.
KNAB pārbaudes rezultātā J.Juraša darbībās komisija neesot konstatējusi pazīmes, kas liecinātu par to, ka viņš, aizpildot valsts amatpersonas deklarāciju, nav atspoguļojis visu informāciju atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
Komisija atzinusi, ka tās rīcībā iegūtie dokumenti un personu paskaidrojumi apstiprina faktu, ka J.Jurašam nav jānorāda valsts amatpersonas deklarācijā starp divām juridiskām personām (SIA Vidzemes darījumu centrs un SIA Burtnieku zirgaudzētava) noslēgtus aizdevumu līgumus, līdz ar to neesot pamata uzskatīt, ka viņš būtu nepatiesi atspoguļojis savus darījumus un parādsaistības.
Izvērtējot minētos līgumus pēc būtības, komisija konstatēja, ka tajos kļūdaini norādīts, ka J.Jurašs ir solidārs aizņēmējs, jo no līgumu būtības ir redzams, ka aizņēmumu ir ņēmusi juridiska persona, bet J.Jurašs minēts faktiski tikai kā ķīlas devējs un nav saņēmusi nekādus finanšu līdzekļus no aizdevēja. Ņemot vērā to, ka aizdevumu faktiski saņēmusi Burtnieku zirgaudzētava izmeklētāja tēva Jāņa Juraša personā, secināts, ka J.Jurašs minētajos līgumos nav bijis solidārs aizņēmējs, bet gan ķīlas devējs.
Atbilstoši Civillikumam ķīlas došana pati par sevi ir uzskatāma par cita darījuma rezultātā radušos saistību nodrošinājumu, proti, ķīlas tiesība ir blakus tiesība prasījumam un tā rodas tikai tad, ja ir radies prasījums no pamatsaistības nepildīšanas. Komisija savā slēdzienā atzinusi, ka ķīlas došana pati par sevi nav uzskatāma par darījumu, kas jānorāda valsts amatpersonas deklarācijā. Līdz ar to gadījumos, kad valsts amatpersona ir bijusi tikai kāda darījuma nodrošinātāja ar ķīlu, tai savā deklarācijā nav jānorāda šis fakts un darījums, kurā tā ir ķīlas devējs. Par minēto jautājumu kompetentajām iestādēm KNAB lūdzis izteikt viedokli.
Vienlaikus komisija secinājusi, ka J.Juraša rīcībā nav saskatāmas pazīmes, kas norādītu uz neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos, kā arī iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. KNAB arī uzsver, ka atbilstoši birojā noteiktajām prioritātēm iekšējās kontroles struktūrvienība pastāvīgi veic biroja amatpersonu deklarāciju pārbaudi korupcijas risku novēršanai.