Diena jau ziņoja par pēdējo šaubīgo ieceri, kad VNĪ valde lēmusi par sešu miljonu latu ieguldīšanu meitasfirmas kapitālā, lai celtu jaunu biroja ēku Pārdaugavā, Akmeņu ielā. Tas radīja šaubas par valsts naudas lietderīgu izmantošanu un labas pārvaldības principu ievērošanu.
Kā Dienai iepriekš apliecināja vairāki avoti, norādot uz daudziem pārkāpumiem VNĪ darbā, VK ziņojums, kuru bija plānots publiskot jau pagājušājā nedēļā, viesīs šaubas par naudas šķērdēšanu un VNĪ apmaksāto būvniecības izdevumu vairāku desmitu miljonu apmērā pamatotību. Ziņojuma publiskošana tika atlikta, jo VK negaidīti saņēma plašas VNĪ iebildes.
VK secinājusi, ka nekustamo īpašumu būvniecības un sakārtošanas process nav plānveidīgs un caurskatāms, VNĪ pārvaldīšanā nodoti īpašumi, nenosakot prasības to pārvaldīšanai un neuzraugot VNĪ rīcību ar šiem īpašumiem, kā arī nekustamo īpašumu iznomāšana un apsaimniekošana nenodrošina valsts mantas lietderīgu izmantošanu.
Slēdzot līgumus par apjomīgu objektu būvprojektēšanu un būvniecību situācijā, kad sākotnēji nav noteikti būvdarbu apjomi, VNĪ nav paredzējusi visus nepieciešamos izdevumus kā rezultātā līguma izpildes laikā slēgtas vairākas papildu vienošanās, ievērojami palielinot kopējās būvniecības izmaksas un nomas maksu.
VK atklājusi, ka piemēram, Iekšlietu ministrijas administratīvo ēku kompleksa būvniecība Rīgā, Gaujas ielā 15, tagad Čiekurkalna 1.līnijā 1 (Gaujas iela), tika sākta bez detalizēta plānoto izdevumu aprēķina un būvniecības līguma izpildes laikā slēgtas trīs papildu vienošanās, kopējās būvniecības izmaksas palielinot par Ls 29,9 milj..
Turklāt, tā kā nav iespējams identificēt ne objekta sākotnējos būvniecības darbus un to izmaksas, ne papildu darbus un to izmaksas, kā arī tāmē uzrādīto darbu apjomus nav pārbaudījuši eksperti, VK norāda, ka pastāv iespēja, ka izmaksu palielinājums par lielāko daļu no minētās summas – Ls 22,1 milj. apmērā ir nepamatots. Gaujas ielas objekta kopējās būvizmaksas, ieskaitot izmaksu pieaugumu, ir Ls 55,9 milj..
Savukārt par Ārlietu ministrijas administratīvās ēkas rekonstrukciju Rīgā, Kr.Valdemāra ielā, pēc sākotnēji noslēgtā līguma ar būvuzņēmēju slēgtas papildu vienošanās sakarā ar neparedzētiem papildu darbiem par vēl Ls 1,9 milj., no tiem Ls 0,7 milj. tika tērēti papildus darbiem par tehniskā projekta nepilnībām, lai gan līgumā bija ietverti nosacījumi, kas paredzēja, ka šādi papildus darbi tiek veikti līguma ietvaros un ir iekļauti līguma summā. Kopējās objekta būvizmaksas, ieskaitot papildus izmaksas, ir Ls 11 milj..
VK norāda, ka VNĪ rīcībā esošā nekustamā īpašuma iznomāšanas organizēšanas un lēmumu pieņemšanas process par īpašumu turpmāku izmantošanu un nomas līgumu nosacījumiem nav caurskatāms.
Abiem minētajiem objektiem sākotnēji ar Ministru kabineta (MK) rīkojumu bija apstiprināta gada nomas maksa – administratīvajai ēkai Gaujas ielā Ls 2,6 milj. gadā ar nomas līgumu uz 20 gadiem un ēkai Kr.Valdemāra ielā Ls 0,8 milj. gadā ar nomas līgumu uz 50 gadiem. Vēlāk ar jaunu MK rīkojumu šo objektu nomas maksa tika palielināta līdz attiecīgi Ls 6,5 milj. gadā un Ls 1,6 milj. gadā.
VK konstatēja arī matemātiskas neprecizitātes vairāku objektu nomas maksas aprēķinos. Piemēram, Gaujas ielas ēku kompleksam šā iemesla dēļ nomas līgumu darbības laikā no valsts budžeta VNĪ, iespējams, tiks samaksāts par Ls 5,0 milj. vairāk nekā tas nepieciešams konkrētā objekta nomas samaksai.
VK arī norāda, ka nekustamā īpašuma iznomāšanas procesā pastāv iespēja, ka VNĪ īpašumi fiziskām un juridiskām personām netiek iznomāti par augstāko iespējamo cenu. VNĪ nevarēja VK pamatot, kāpēc nomas līgums slēgts ar izvēlētajiem nomniekiem, kā arī nevarēja apliecināt to, ka informācija par lietošanā nododamajiem nekustamajiem īpašumiem ir tikusi publiskota. Pārbaudot izlasē iekļautos nomas līgumus, pēc VK veiktā aprēķina VNĪ no telpu, ēku un zemes nomas revīzijas ietvaros pārbaudītajā laika periodā varēja gūt papildu ieņēmumus aptuveni Ls 1,4 milj. apmērā.
Revīzijā tika konstatēts, ka nekustamie īpašumi netiek efektīvi apsaimniekoti, tāpēc to stāvoklis ievērojami pasliktinās. Laikus netiek veikti kapitālie un kārtējie remonti, kā arī netiek novērsti atbildīgo kontrolējošo dienestu konstatētie trūkumi.
Tāpat nepilnības normatīvajos aktos vai to neesamība nenodrošina pilnīgu informāciju nekustamo īpašumu uzskaitē, kā arī neveicina valsts īpašumu atsavināšanā iegūto līdzekļu atgūšanu valsts budžetā.
FM kā grāmatvedības politikas izstrādātāja un īstenotāja nav izstrādājusi normatīvos aktus, kas noteiktu valsts nekustamā īpašuma grāmatvedības uzskaiti gadījumos, kad tas tiek nodots pārvaldīšanā kapitālsabiedrībām. Tāpat nav noteikta valsts mantas atsavināšanā iegūto līdzekļu ieskaitīšanas kārtība valsts budžetā, līdz ar to VNĪ maksājumus no atsavināšanā iegūtajiem līdzekļiem valsts budžetā pēdējo trīs gadu laikā veic neregulāri – tika konstatēts, ka līdz 2008.gada 30.jūnijam valsts budžetā nebija pārskaitīti atsavināšanā iegūti līdzekļi - Ls 7,2 milj..
Revīzija veikta par FM un VNĪ rīcību ar nekustamajiem īpašumiem laikā no 2006.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 30.jūnijam. Atsevišķos jautājumos VK nepieciešamības gadījumā veica pārbaudes arī ārpus revīzijā ietvertā laika posma. Pēc revīzijas VK ir sniegusi 57 ieteikumus FM un VNĪ, kurus tās apņēmušās īstenot līdz 2010gada 31.decembrim.
VNĪ noraida Valsts kontroles pārmetumus par valsts interesēm neatbilstošu valsts īpašumu pārvaldīšanu, ziņo aģentūra LETA. Šodien notikušajā preses brīfingā VNĪ valdes priekšsēdētājs Māris Kaijaks skaidroja, ka ir pārliecināts par uzņēmuma tiesiskumu un caurskatāmību, līdz ar to neesot pamata taisnoties. Tai pat laikā viņš atzina, ka VNĪ ņems vērā VK ieteikumus, lai uzlabotu savas darbības caurskatāmību.
VNĪ nepiekrīt, ka celtniecības izmaksas objektā Rīgā, Gaujas ielā 15, nepamatoti palielinājušās par 29 959 875 latiem, bet K.Valdemāra ielā 3 - par 699 504 latiem, tādejādi nodarot valsts budžetam vairāku miljonu latu zaudējumus. Pēc Kaijaka domām, VK aprēķini nav precīzi, jo izmantota nepareiza aprēķinu metodika.
VNĪ vadība uzsver, ka visas darbības ir veikusi, pamatojoties uz Ministru kabineta (MK) rīkojumiem. "Visi tēriņi ir veikti, balstoties uz MK rīkojumiem, nepārtērējot nevienu santīmu," apgalvoja Kaijaks.
VNĪ valdes loceklis Agris Balodis uzsvēra, ka papildu izmaksas Iekšlietu ministrijas ēkas Rīgā, Gaujas ielā 15, būvniecībai radās, jo ar MK protokollēmumu 2002.gadā būvniecība tika pārtraukta, bet atsākās tikai 2005.gadā, kad bija augušas gan būvdarbu izmaksas, gan prasības saistībā ar Latvijas dalību ES un NATO.
"Izmaksu palielinājumu desmit miljonu apmērā radīja inflācija, bet vēl par aptuveni desmit miljoniem auga tēriņi saistībā ar izmaiņām ES un Iekšlietu ministrijas prasībās," viņš skaidroja.
Savukārt ēkas K.Valdemāra ielā 3 rekonstrukciju un restaurāciju ar MK rīkojumu VNĪ bija jāveic, pārņemot Ārlietu ministrijas iepriekš noslēgto būvniecības līgumu un SIA LX grupa izstrādāto projektu. Tajā tika konstatētas daudzas būtiskas nepilnības, kā arī ēku lietotājs izvirzīja papildu prasības aprīkojumam un drošībai. Te nevarēja izlīdzēties ar līdzekļu rezervi neparedzētiem darbiem, jo tie nesedz būtiskas kļūdas projektā, skaidro VNĪ vadība.
VNĪ noraida VK pieņēmumu, ka tā varēja gūt papildu ieņēmumus no telpu, ēku un zemes nomas 1 353 268 latu apmērā. VNĪ, nosakot nomas maksu, jārēķinās ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un tos VNĪ nekustamā īpašuma iznomāšanas procesā ir ievērojusi, uzskata sabiedrības vadība.
(papildināta ar VNĪ viedokli)