Izmantojot prezidentam Satversmē dotās tiesības, V.Zatlers nodos Saeimas prezidijam iniciatīvu grozīt Satversmi, paredzot tautai tiesības atlaist Saeimu. V.Zatlers uzskata, ka šie grozījumi Saeimai jāizstrādā līdz Ziemassvētkiem. Pirmdien viņš tiksies ar Saeimas priekšsēdētāju Gundaru Daudzi (ZZS), lai runātu par ārkārtas sēdes sasaukšanu.
V.Zatlers norādīja, ka 40 procenti balsstiesīgo pilsoņu izteicās par tautas tiesībām atlaist Saeimu, tāpēc šajos pilsoņos ir jāieklausās, «viņi jāsadzird un jārīkojas».
Uz jautājumu, vai V.Zatlers šorīt pamodās «citā Latvijā», prezidents atbildēja: «Domāju, ka katra jauna diena ir jauna Latvija, gan politiski, gan ekonomiski, gan arī tas, kā mēs kā pilsoņi skatāmies uz savu valsti. Protams, mēs esam citā Latvijā.»
Lai gan referendums jau beidzies, V.Zatlers joprojām neatklāja, kāds bija viņa balsojums, uzsverot, ka ir pret to, ka valsts amatpersonas atklāj savu nostāju, jo tas var ietekmēt pilsoņu izvēli. V.Zatlers uzskata, ka uzvarētāji šajā referendumā ir Latvijas valsts un Latvijas valsts pilsoņi. «Nedomāju, ka te ir kāds zaudētājs. Ja vinnē valsts un vinnē iedzīvotāji, tad referendums ir izdevies,» sacīja prezidents, sakot, ka iegūta ir «cita Latvija».
3.jūnijā V.Zatlers iesniedza Saeimā likumdošanas iniciatīvu par prezidenta tiesībām atlaist parlamentu un tagad pēc referenduma gatavs iesniegt arī iniciatīvu par tautas tiesībām. «Man ir gandarījums, ka var rīkoties nekavējoties un tam ir pietiekami kvalitatīvs pamats,» sacīja prezidents. «Jo ātrāk mēs piepildīsim tautas vēlmi, jo ātrāk mēs dosimies uz priekšu.»
Konkrēto Satversmes grozījumu tekstu apstiprinās Saeima, taču V.Zatlers uzsvēra, ka «prezidenta devums likumdošanā» būs šāds: viņš lūgs Saeimas Juridiskās komisijas darbā iesaistīt arī Konstitucionālo tiesību komisijas (KTK) ekspertus.
«No paša sākuma esmu bijis tautas tiesību atbalstītājs,» atgādināja prezidents. Viņš norādīja, ka jau 2007.gada augustā ticies ar "augstas raudzes" konstitucionālo tiesību ekspertiem, lai pārrunātu ideju izveidot Konstitucionālo tiesību komisiju, bet jau septembrī tā Egila Levita vadībā sanāca uz pirmo sēdi. Pirmais uzdevums KTK bijis novērtēt Satversmes pantus, kuros paredzēta Saeimas atlaišana, un dot priekšlikumus, kā tajā var piedalīties gan tauta, gan Valsts prezidents. Martā bija pirmie secinājumi, bet aprīļa beigās gatavs pilns KTK slēdziens.