Par prioritāro nozaru noteikšanu

Paldies Tev, Econ, par izpratni un atbalstu manam pirtsslotu exportam! Ja man labi veiksies, tad ne tikai vakareiropa, bet arī visa Skandināvija pērsies ar manām eksluzīvajām ekoloģiski tīrajām un ģenētiski nemodificētajām Latvijas pirtsslotām, kuras ražotas no vietējiem atjaunojamajiem dabas resursiem īpaši atbalstāmajos reģionos!

Madaras kosmetika ir pirma 30 gadu laika, ar kuru sabojaju seju. Nesaprotu, ka tadu dranki vispar káds perk. Un sitais nav sacits, lai kadu uznemumu nepamatoti nolincotu, bet tira patiesiba. Viniem vajag kvalitates kontroli, jo par kaitigu produktu tirgosanu naudu nevar no cilvekiem prasit.

Bet cik ilgi tas Ozols sēdēs tajā siltajā vietinā? Tā kā laiks būtu nomainīt vadību, ?

par to, ka lobijiem nedrīkst ļaut noteikti šādas lietas, var tikai un vienīgi piekrist. es pat teiktu, autors varēja neturēt sveci zem pūra un, konkretizēt, to, kas ir acīmredzams. ir divi momenti, kurus gribētu pieminēt: 1) konkrētu uzņēmumu pieminēšana ir ĻOTI nepareiza, degradējoša prakse. uzņēmuma mārketings un atpazīstamība nevar būt iemesls ekskluzīvai attieksmei. lai nu kādas iestādes, bet LIAA vadītājs noteikti nedrīkst sevi diskreditēt, atsevišķus uzņēmumus nostādot augstāk par pārējiem. 2) vai tiešām nav apnicis tik daudz laika pavadīt plānojot. katru reizi, kad kāds pasaka, ka sākumā jābūt plānam/stratēģija/koncepcijai, no malas tas varbūt arī izskatās labi, bet reāli tas nozīmē vienu soli atkāpties, lai gan vajadzētu spert soli uz priekšu pretim konkrētikai. bez tam es personīgi neticu ka t.s. "eksperti" un "profesionāļi" izpīpēs panaceju situācijai glābšanai. nekas tāds nekad nav noticis un arī tā paša Ķīļa kunga aktivitātes neviens vēl nav izjutis. un vienreiz tomēr jābeidz "plānot" aiz slēgtām durvīm un jāpieņem konkrēti lēmumi, kuru pamatojums balstītos uz statistikas datiem nevis viedokļiem. tā lai jebkurš tiem varētu piekrist, arī "apdalītās" nozares.

Par izglītību liekas ir trāpīts naglai uz galvas.Man patīk Econ viedoklis.

Un kāda metode tika pielietota Kombuļos?

o, jā, spied, Andri! uz ābeces patiesībām. tās nepieviļ. jo kurš ta vēlreiz pateiks tautai, ka 2x2 = 4?

Daleji var piekrist autoram, ka netikai nozares nosaukums var but par krietriju atbalsta noteiksanai. Konkretas nozares apriori var but par iemeslu, lai izskatitu atbalsta priekslikumu. Bet uznemumiem, kas var dabut atbalstu un nedarbojas prioritaras nozares. par kriteriju atbalsta sanemsanai var uzstadit darba vietu Latvija skaita palielinasana. Baidos, ka tadi uznemumi, ka Aerodium sim kriterijam neatbilstu, bet Madara gan.

Vai Nokia , Velux , lego, Mc Donalds utt savos stūros bija prioritāro nozaru sarakstos? Vienīgi kosmoss un ieroču ražošana var būt prioritāra.

nez vai latviju var skaitiit pie att. valstiim. un prioritaaro nozaru noteikshana manupraat buutu normaals solis, lai beidzot apjeegtu ko latvija var dariit normaali, ar pelnju.

Lai nu kam, bet Repšem ierunājoties par "atbalstu uzņemējiem" būtu jāuzliek brilles ar uzrakstu "G24". ________________________ Kāds sakars Repšem ar G 24. Tu tāds pats āzis kā raksta autors.

Pasaulē plaši pielieto t.s. «priekšredzējuma metodi» (foresight)... Ir ne mazāk svarīgi "priekšredzēt" , ka vairums ( ja ne visas ) valstī lietoto preču ir ievestas. Tas nozīmē, ka jebkura no nozarēm nav mazsvarīga un vietējais ražotājs nav spējīgs ar saviem izstrādājumiem konkurēt. Kāda jēga tam, ka "atbalstītais" uzņēmējs turpinās tērēt nopelnīto atbalstot importētājus. Nepieciešams "dzelžains" finansu mehānisms , lai jebkāds atbalsts no valsts puses nestu tikai un vienīgi pozitīvu rezultātu. Lai nu kam, bet Repšem ierunājoties par "atbalstu uzņemējiem" būtu jāuzliek brilles ar uzrakstu "G24".

Prioritāro nozaru noteikšanu te laikam daudzi uzskata par panaceju, bet valstij nav jānodarbojas ar uzņēmējdarbību - paši uzņēmēji izlems, ko un cik ražot, kā arī kādā nozarē, un jā - arī iepriekš par "progresīviem" uzskatīti uzņēmumi ik pa laikam bankrotē, savukārt, ja tos stutē valsts, tie ar laiku paliek arvien nekonkurētspējīgi. Nav nekādas atšķirības starp to uzņēmēju, kas eksportē bērzu slotas un to, kas eksportē kaut ko citu, piemēram, sieru vai kādus mehānismus, jo abi pelna valstij naudu, abi ir pakļauti uzņēmējdarbības riskiem, tikmēr kamēr nebūs šīs izpratnes, tikmēr arī var velti gaidīt uz uzlabojumiem. Attīstītās valstis nenodarbojas ar šādu lietu, jo tā savā būtībā ir diezgan bezjēdzīga, drīzāk ir jautājums par to, kādā veidā visiem uzņēmējiem sniegt atbalstu, lai viņi varētu pēc iespējas celt savas darbības produktivitāti, taču tādā veidā, lai nestutētu tos, kam tāpat ir lemts aiziet no tirgus. Tas, protams, ir sarežģītāk, taču nav neiespējami. Un tas nav nekas slikts, ja produktivitāti ar modernizāciju grib panākt zemas pievienotās vērtības nozares, drīzāk varbūt vienreiz jābeidz proponēt latviju kā "augstas pievienotās vērtības uzņēmējdarbības valsti", jo visi sāk pamazām no apakšas.