Premjera kandidāts V.Dombrovskis Dienai atzina, ka nav skaidrs, kas fondu apguvē uzlabotos, veicot izmaiņas vadības sistēmā. Turklāt tā būtu no jauna jāakreditē Eiropas Komisijā, kas aizņemtu zināmu laiku, kurā naudu nevarētu saņemt. E.Zalāns uzskata, ka abas tagadējās aģentūras ir akreditētas un var darboties līdz jaunās institūcijas akreditācijai. Taču nekavējoties esot jāpieņem lēmumi, lai nodrošinātu ES līdzekļu iepludināšanu ekonomikā un uzņēmējdarbībā, sacīja E.Zalāns. Viņš arī ierosinājis e – lietu sekretariātu nodot RAPLM, nevis Satiksmes ministrijai. TP prasības var saistīt ar to, ka tai ir lielākā frakcija Saeimā, bet nav nevienas tā dēvētās saimnieciskās ministrijas. Zaļo un Zemnieku savienības labklājības ministra kandidāts Uldis Augulis piektdien vēl nebija atteicies no pensiju indeksācijas aprīlī, kas arī šķiet grūti īstenojama apņemšanās. SVF prasīja iesaldēt pensijas, bet ministra kandidāts indeksāciju raksturo kā kompensāciju, kas saistīta ar inflācijas seku mazināšanu. ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis norādīja, ka izglītības un zinātnes ministra kandidāte Tatjana Koķe apsver iespēju atteikties no amata, ja viņai tiks izteiktas neizpildāmas budžeta izdevumu samazināšanas prasības.
Piektdien partijas iesniedza savus priekšlikumus valdības deklarācijai, kurus izvērtēja darba grupās un līdz pirmdienai apspriedīs partijās. Valdības deklarācijas saturs skaidrs varētu būt otrdien. Paredzami strīdi arī par deklarācijas preambulu, kurā situācija valstī raksturota kā kritiska, norādot, ka "krīze ir visās tautsaimniecības jomās". Pēc TP pārstāvju domām, dokumentā nevajadzētu iekļaut šo situācijas aprakstu, ko ārpus valsts varot uztvert kā negatīvu signālu par Latviju. Ir arī dažādi viedokļi, vai valdības deklarācijā jāraksta apņemšanās pieņemt Satversmes grozījumus par tiesībām atlaist Saeimu, kas ir parlamenta, nevis valdības kompetencē. Lozungiem šajā dokumentā nevajadzētu būt, uzskata TP frakcijas vadītājs Māris Kučinskis. TP būšot svarīgi pārliecināties, ka par ikvienu valdības lēmumu partijas uzņemtos solidāru atbildību, neatkarīgi no tā, kas pārvalda nozari. JL priekšsēde Solvita Āboltiņa atsauci uz nepieciešamību grozīt Satversmi saista ar to, ka šai valdībai ir jāspēj arī atjaunot sabiedrības uzticību un Satversmes grozījumu pieņemšana esot viens no veidiem, kā to var izdarīt. Viņa uzsvēra, ka tas ir tikai projekts, kurā jāmēģina nodrošināt līdzsvaru starp situācijas raksturojumu un iespējām iedot cilvēkiem cerību, ko tie gaida no valdības.