Partiju saderība krustojas

Jaunā konservatīvā partija (JKP) un KPV LV uzsver arī valsts pārvaldes reformu ar mērķi samazināt ministriju un ierēdņu skaitu. Savukārt valdības partijas – Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) un Vienotība – vēlas turpināt jau iesākto valsts pārvaldes reformu, samazinot valsts pārvaldi par sešiem procentiem. Koalīcijas partijas arī solījušas trīs gadus neveikt izmaiņas nodokļu sistēmā, lai nodrošinātu tās prognozējamību.
 

Divi vienā nišā

Katrai no valdības partijām ir arī līdzinieki starp jaunajiem politiskajiem spēkiem, no kuriem daļa gan vairs nav tik jauni, bet līdz šim nav bijuši pārstāvēti varā. Zaļo un Zemnieku savienībai (ZZS) tāda ir Latvijas Reģionu apvienība (LRA), ar kuru tai būs jācīnās par vēlētāju ārpus Rīgas. Tas daudzviet redzams arī pļavās, uzartos tīrumos un pat egļu jaunaudzēs, kur izvietoti ZZS un LRA vēlēšanu plakāti. Abus politiskos spēkus vieno arī rezervēta attieksme pret pašvaldību skaita samazināšanu.

Jaunajai Vienotībai (JV) ideoloģiski tuvākā ir Attīstībai/Par!, bet atsevišķos jautājumos abām sakrīt arī ar Progresīvajiem, kas ir sociāldemokrātiska partija. Nacionālā apvienība un Jaunā konservatīvā partija ir nacionāli orientēti konservatīvi politiskie spēki, kas jau atspoguļojas to nosaukumos. Visos trīs gadījumos notiks spēkošanās vienā nišā, uz ko cer populārākās partijas Saskaņa līderis Nils Ušakovs. Sastapts kādā tikšanas reizē vienā no Rīgas pagalmiem, Ušakovs Dienai sacīja: "Katrā nišā tikai viens no spēkiem var tikt Saeimā. 

Es prognozēju, ka Māris Kučinskis neapsveiks tautu Jaunajā gadā. 

Mans galvenais uzdevums ir panākt, lai Saskaņa būtu koalīcijā." 

Ja kāda no partijām paliek zem 5%, tad par to nodotās balsis sadala vēlēšanu veiksminieki, ar ko saistās Saskaņas cerības. Tās var nepiepildīties tikai tad, ja par koalīciju vienojas arī politiskie spēki, kuri iepriekš nav sadarbojušies un kampaņā cits citu pat ir apkarojuši.