Paaugstināti partiju priekšvēlēšanu tēriņu "griesti", atcelts daudz nevajadzīgu formālu prasību, ietverta atsauce par finansējuma piesaisti partijām no valsts budžeta nākotnē — šādas pozitīvas izmaiņas partiju finansēšanas likumā, kuras ceturtdien galīgajā lasījumā grasās pieņemt parlaments, saskata Saeimas deputāti un eksperti. Tomēr ne visi jautājumi noslīpēti līdz galam — joprojām aktuāls ir tā dēvēto trešo personu jautājums, ziedojumu apmērs paaugstināts, iespējams, pat pārāk daudz, un vēl arvien nav skaidrs, kā tiesībsargājošajām iestādēm rīkoties, ja pārkāpumi tiek konstatēti vēlēšanu kampaņas laikā: nav mehānisma, kā vērsties pret nelikumīgu priekšvēlēšanu aģitāciju, negaidot, kamēr tā beigsies.
Spēkosies divi piedāvājumi
Grozījumi Partiju finansēšanas likumā Saeimas deputātiem ceturtdien jāpieņem trešajā lasījumā. Lai gan atbildīgā komisija par izmaiņām diskutējusi jau aptuveni gadu un lielākajā daļā jautājumu panākta vienošanās, iespējams, ceturtdien balsojums vēl varētu sagādāt kādu pārsteigumu. Proti, galīgajam lasījumam piedāvātas divas atšķirīgas versijas par priekšvēlēšanu izdevumu "griestu" paaugstināšanu Saeimas un pašvaldību vēlēšanām. Līdz šim "griesti" bija noteikti 20 santīmu apmērā uz vienu vēlētāju — šī summa bija fiksēta un jau objektīvi kļuvusi par mazu, atzīst sabiedriskās politikas centra eksperte Iveta Kažoka. Grozījumos izdevumus paredzēts saistīt ar mainīgu lielumu — vidējo bruto algu valstī, tai piemērojot noteiktu koeficientu. Komisijas deputātu vairākuma atbalstītais koeficients ir 0,0008 (pašlaik izdevumi uz vienu vēlētāju tad būtu ap 32 santīmiem, kopējā vienai partijai tērējamā summa sasniegtu aptuveni pusmiljonu līdzšinējo Ls 280 000 vietā). Savukārt opozīcijā esošais Jaunais laiks (JL) un koalīcijas partija Tēvzemei un brīvībai/LNNK (TB/LNNK) piedāvā koeficientu 0,0006 (izdevumi uz vienu vēlētāju būtu ap 24 santīmiem, vienai partijai kopumā — ap Ls 360 000). "Būs cīņa Saeimas zālē," prognozē komisijas deputāts Artis Kampars (JL) un uzsver, ka līdz ar TB/LNNK deputātu balsīm atbalsts varētu nosvērties uz zemāko "griestu" pusi. Līdz šim izskanējuši argumenti, ka ļoti straujai tēriņu limita celšanai vairs nav attaisnojuma, jo komisija jau vienojusies ievērojami sašaurināt to pozīciju loku, uz kurām izdevumi attiecas — būtībā palikusi vairs tikai reklāmas izvietošana. Tomēr I.Kažoka šaubās, vai zemāku griestu noteikšana lielajām un bagātajām varas partijām vēlāk nevarētu būt arguments, lai attaisnotu nelikumīgus virslimita tēriņus — sak, komisijā atbalstījām vienu normu, bet Saeima nobalsoja par pilnīgi citu. "Iespējams, groži būs par vaļīgu, bet, ja partijas ir gatavas pie šādām summām pieturēties, tas arguments vairs nedarbosies, ka tikušas uzspiestas kaut kādas nepieņemamas normas," pamato I.Kažoka.
Vairāk turīgu ziedotāju
Citas būtiskākās izmaiņas partiju finansēšanas likumā — ir paaugstināts fizisko personu ziedojumu limits — no Ls 10 000 līdz 100 minimālajām mēnešalgām (pašlaik Ls 16 000). Šeit gan I.Kažoka saskata risku, ka partijas varētu kļūt vēl atkarīgākas no atsevišķiem turīgiem ziedotājiem — kā liecina ziedojumu struktūra, partijām lielākoties tiek atvēlētas prāvas, tūkstošos mērāmas summas, nevis pārdesmit latu kā "Rietumu demokrātijās". Daļējs valsts finansējums šo risku mazinātu, taču šajos likuma grozījumos par to vēl nav runa: attiecīgas likuma izmaiņas līdz nākamajā gada 1.maijam deleģēts izstrādāt Ministru kabinetā (MK). "Normāli samērots, lai [grozījumus] var pieņemt uz 11.Saeimu — nepolitiskos laikos, jo uz nākamajām vēlēšanām nebūtu korekti sev pašiem izlabot likumu," uzskata komisijas loceklis Māris Kučinskis (TP).
Šajos grozījumos neatrisināts jautājums ir ierobežojumi trešajām personām, ko deputāti gatavojas pieņemt rudenī, izskatot izmaiņas priekšvēlēšanu aģitācijas likumā. Nesakārtota palikusi arī nelikumīgo kampaņu apturēšanas problēma. Providus piedāvājis noteikt, ka limitēts un kontrolēts tiek partiju reklāmām izlietotais raidlaiks, piemēram, divas stundas katrai partijai — tad pārkāpumus būtu viegli konstatēt līdz ar brīdi, kad attiecīgais laika limits izsmelts, skaidroja I.Kažoka. Neviena no partijām tomēr nav bijusi gatava akceptēt šādu kārtību. Vēl jānoregulē arī tas, lai visām partijām politiskajai reklāmai tiktu noteiktas vienlīdzīgas cenas. A.Kampars par nepietiekamiem uzskata arī sodus, kā piemēru minot Vāciju, kur tie ir "drakoniski" — ziedojumu limitu pārsniegšanas gadījumā partijām valsts budžetā attiecīgā summa jāiemaksā trīskāršā apmērā.
***
Kā bija un kā būs?
Atļautie priekšvēlēšanu izdevumi līdz šim bija 20 santīmu uz vēlētāju. Atbildīgajā Saeimas komisijā atbalstīta izmaiņa, ka šie izdevumi būtu 32 santīmi, t.i. kopumā ap pusmiljonu vienai partijai līdzšinējo Ls 280 000 vietā. Jaunais laiks un TB/LNNK piedāvā 24 santīmus uz vēlētāju, vienai partijai kopumā — ap Ls 360 000
Viena persona partijai gada laikā varēs ziedot līdz 100 minimālajām mēnešalgām, kas pašlaik ir Ls 16 000, līdz šim varēja ziedot Ls 10 000
Palielināsies arī Eiropas Parlamenta vēlēšanām atļautie tēriņi
Šajos likuma grozījumos vēl nav definēta trešo personu loma priekšvēlēšanu laikā, kā arī nav paredzēts, ka KNAB var apturēt vēlēšanu kampaņu, ja konstatē nelikumības
KNAB vadībā tapusi politisko partiju finansēšanas koncepcija, kas paredz arī valsts budžeta finansējumu politiskajiem spēkiem, taču tas varētu būt attiecināms tikai uz tālāku nākotni, piemēram, 11.Saeimas vēlēšanām