Paseko, lai mani neapbižo

Tajā pašā dienā A.Lembergam, visticamāk, atradās laiks arī draudzīgi patērzēt ar telekompānijas LNT vadītāju Andreju Ēķi, kurš ieteicis vēl pirms tā vakara intervijas raidījumā LNT ziņas apskatīties "tos jautājumus, kurus tu negribi". Par to liecina TV3 raidījuma Nekā personīga (NP) publiskotais viņu telefonsarunas atšifrējums. Mediju eksperti norāda - šādas vienošanās neizbrīna, jo LNT pārāk cītīgi "apkalpo valdošās koalīcijas politiķus". Neesot saskaņots "Man mazliet ir tā stratēģija - vienkārši jāsāk tev dot vairāk vārds, un tu tur pats apskaties pirms tam jautājumus, kurus negribi," sacījis A.Ēķis, liecina NP rīcībā esošais atšifrējums. Sarunas gaitā A.Lembergs lūdzis pasekot, "lai tur netīšām neapbižo mani". Uz to A.Ēķis atbildējis: "Es gribētu, lai tu pats arī, tā teikt, pārbaudi, parunā pirms tam, ko tu gribi un ko tu negribi, un tieši ko tev vajag." A.Ēķis, kurš komentārus par publiskoto telefonsarunas atšifrējumu Dienai sniedz rakstveidā un īpaši lūdz tās nesagrozīt, norāda: "Manas sarunas ar A.Lembergu būtība bija iedrošināt viņu nākt runāt dzīvajā ēterā. Viņš bija tās dienas centrālā persona, un viņa runāšana tiešajā ēterā ir arī reitingu garants." A.Ēķis noliedz, ka būtu runājis ar LNT ziņu dienesta pārstāvjiem par jautājumiem A.?Lembergam. Kā persona, pie kuras A.Lembergam vajag griezties, lai varētu "izrunāties tā, lai nesanāk pārsteigumi", publiskotajā telefonsarunā minēta kāda Inese, ar ko, iespējams, domāta LNT ziņu dienesta vadītāja Inese Kārkliņa. Pats A.Ēķis, kuram Diena uzdeva jautājumu, vai viņš sarunā minējis I.Kārkliņu, savās rakstveida atbildēs par šo jautājumu skaidrību neviesa. Savukārt I.Kārkliņa, atbildot uz jautājumu, vai viņa varētu būt sarunā minētā persona, norāda: "Visticamāk." Viņa norāda, ka A.Lemberga intervija bijusi LNT, nevis Ventspils mēra iniciatīva, jo viņš bijis tās dienas "persona numur viens". Vaicāta, vai viņa intervijas dienā sastapusi A.Lembergu, I.Kārkliņa saka: "Es viņu redzēju. Sarunu nebija." Viņa kategoriski noraida iespēju, ka ar A.Lembergu bija saskaņoti viņam uzdodamie jautājumi, jo "viņš nav tāds cilvēks, ar ko jāsaskaņo". Reizēm esot situācijas, kad kādam intervējamajam iepriekš jānosūta jautājumi, citādi viņš intervijai nepiekrīt kā, piemēram, ASV vēstnieks, taču uz Latvijas politiķiem tas neattiecoties. Ir jūtams LNT ziņu producents Valdis Francis, kurš strādājis arī A.Lemberga intervijas dienā, uzsver, ka jautājumu sagatavošana LNT ziņu tiešā ētera viesiem esot producenta un ziņu raidījuma vadītāja kompetencē un "man neviens nav neko prasījis un teicis". Par iespēju, ka arī citos gadījumos LNT ziņu veidotājiem būtu jāpaklausa kādām norādēm par to, kuri cilvēki ziņās jāatspoguļo un kādi jautājumi viņiem jāuzdod, V.Francis saka: "Absolūtas muļķības." Lai arī A.Ēķis akcentē, ka "LNT nav ne mazāko bažu par redakcionālo neatkarību, visu LNT ziņu dienesta veidoto ziņu raidījumu reitingi to apliecina. LNT ne tuvu nestāv Dienai politikas veidošanā, kā, piemēram, nerīko redakcijā sapulces par to, kā panākt Saeimas atlaišanu". Ļoti līdzīgiem vārdiem to pašu pasaka arī I.Kārkliņa. Neviens no Dienas uzrunātajiem žurnālistiem publiski savu viedokli paust nevēlējās, taču vairāki neoficiāli apstiprināja - bažas par LNT ziņu atkarību no politiskiem spēkiem nav bez seguma. "Protams, tas ir jūtams. Taču tas tiek skaidrots tā, ka katrai redakcijai ir tiesības uz savu viedokli," atzīst kāds LNT ziņu dienesta pārstāvis. Savukārt LNT žurnālists Gatis Suhoveckis, kurš arī intervējis dažādas amatpersonas, vaicāts, vai kādreiz no vadības ir saņēmis norādījumus, kādi politiķi jāintervē un kādi jautājumi viņiem jāuzdod, vien norāda: "Es labprātāk atteiktos sniegt komentārus." Koalīcijas apkalpošana "Viņi grauj ziņu žurnālistikas principus," uzsver mediju eksperts un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) vadošais pētnieks Sergejs Kruks. Viņš skaidro, ka arguments nav arī tas, ka redakcijai ir tiesības uz savu viedokli, jo uz ziņām visur attiecas vieni un tie paši principi. Mediju eksperte Anda Rožukalne gan norāda - publiskotā telefonsaruna apstiprina to, kas LNT ziņu saturā bija redzams jau iepriekš, jo, pat netaisot satura analīzi, bija redzams, ka LNT apmierina atsevišķu politiķu "pieprasījumu". Lai arī minētā telefonsaruna ierakstīta pirms diviem gadiem, pēc A.?Rožukalnes domām, arī tagad LNT ziņu uzticamības pakāpe nav augstāka, jo "LNT ļoti cītīgā valdošās koalīcijas apkalpošana pat slēptās reklāmas ziedu laikos nav bijusi tik izteikta". Arī biznesa augstskolas Turība asociētais profesors Ainārs Dimants nav pārsteigts un apgalvo, ka tas saskan ar LNT agrāk izveidojušos tēlu, kas būvēts jau no tā pirmsākumiem, kad ar LNT bija saistīts ekspolitiķis Vilis Krištopans. Savukārt žurnālists Edijs Bošs uzskata, ka šajā gadījumā ir jārunā par "žurnālistikas virtuvi", kur lielākā daļa žurnālistu un mediju vadītāju pirms intervijām komunicē ar intervējamajiem un "tādā vai citādā veidā dara zināmu, par ko būs saruna". Taču ir būtiski, cik tālu šajā ziņā katrs žurnālists iet, kas, galvenokārt, ir atkarīgs no temata, intervējamā objekta un no žurnālista pašcieņas. "Tomēr Lemberga gadījumā runa nav ne par leģitīmi sensitīvu tematu, ne par intervējamā objekta vājo uzstāšanās pieredzi, tāpēc laikam jau atslēgas vārds ir žurnalistiskā pašcieņa," norāda E.Bošs. Šis gadījums, viņaprāt, liek runāt arī par žurnālistiku komerciālajos elektroniskajos medijos kopumā, jo tur žurnālistiem nākas "nepārtraukti cīnīties pret medija menedžmentu, kuram pavisam objektīvi ir cits - biznesa - skatījums uz lietam".