Pasta bankas projekts iestrēdzis
Lai gan pasta pagaidu vadītājs Raitis Avots Dienai kā kavēšanās iemeslu minēja pasta likuma pieņemšanu un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likuma grozījumus, galvenais iemesls ir pasta lēmums vēlreiz prasīt valdības atbalstu darījumam. Pēc LP domām, to prasa privatizācijas pabeigšanas likums, jo jāatsavina uzņēmuma daļas.
Mono, kas uzvarēja konkursā par pasta bankas izveidošanu, uzskata — jā pateikts jau 2008.gada septembrī, kad par atbalstu A.Šlesera izvēlētajam modelim izlēma iepriekšējā valdība.
"Mūs stāvoklis ļoti uztrauc," teica nodaļu pārņemšanai izveidotā uzņēmuma Latvijas pasta nodaļu tīkls (80% pieder pastam, 20% — Mono) valdes priekšsēdētājs Einārs Vaivods. "Esam visu izdarījuši, stāvam uz līnijas un gaidām, kad kāds nospiedīs starta pogu."
Līdz 10.aprīlim vajadzēja noslēgt pārejas līgumu, saskaņā ar kuru Mono daļu skaits palielinās līdz 90% apmaiņā pret 1,8 miljoniem latu. Mono naudu esot sagādājis, bet varētu to izmantot citiem mērķiem, tādēļ lūdzis Satiksmes ministrijai skaidrību, kas būs tālāk.
"Mums ir jāpārrunā ar premjeru un jāizdiskutē valdībā, bet es pieļauju iespēju, ka tas varētu apstāties," nenoliedza satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK). Viņš neprognozēja, kad valdība par to varētu lemt.
Ideja par LPNT dzima A.Šlesera ministrēšanas laikā kā veids, lai tiktu vaļā no pasta nodaļu tīkla zaudējumiem, kas ik gadu ir četri miljoni latu. Pasts izīrētu LPNT nodaļu nekustamos īpašumus, kas tur grasījās iekārtot arī pasta banku un vienlaikus veikalu. Viņu ieskatā tā būtu lielākā mazumtirdzniecības ķēde Latvijā. Banka gribot likt akcentu uz plašāko tīklu Latvijā un pievilināt cilvēkus ar zemākiem tarifiem komunālajiem pakalpojumiem, kā arī piedāvājot finanšu pakalpojumus, kas šobrīd daļā pagastu nav pieejami, piemēram, bankas karšu izsniegšanu vai skaidras naudas izņemšanu. Taču tā nevar darboties, ja nav telpu tīkla, teica valdes loceklis Arnis Kalveršs.
Uz jauno uzņēmumu pārietu vairāk nekā 2000 pasta operatoru, kas pieņemtu vēstules, izsniegtu pakas u.c., par to no pasta saņemot apmēram četrus miljonus latu gadā (regulators nosaka tarifu). Pastam paliktu pastnieki.
Divus gadus pēc pārņemšanas Mono nedrīkstētu samazināt nodaļu skaitu (šobrīd 698). Ir skaidrs, ka pēc tam ar privātā partnera rokām daudzas slēgtu. E.Vaivods minēja, ka pēc administratīvās reformas obligāti vajadzīgo skaits varētu būt ap 370.
LPNT nodošana ļautu pastam uzlabot bilanci, no tās svītrojot gan tīkla uzturēšanas zaudējumus, gan vajadzību maksāt algas 2000 cilvēkiem. Rastos papildu ienākumi. Pēc LP aplēsēm par nodaļu galdiem un citu inventāru, remontos ieguldīto naudu un kases sistēmu programmatūru Mono jāmaksā "vairāki miljoni latu".
Pasta un Mono sadarbības līgums neparedz sankcijas gadījumā, ja projekts nenotiek.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.