Pat ar apsolīto naudu LR neizbēgt no klusuma ēterā

Tā kā skaidrības par LR finansējumu nav, trešdien LR skatīšot jautājumu par programmu apjoma samazinājumu. Tāpēc jau februārī LR ēterā uz laiku varētu iestāties klusums. Kuri raidījumi cietīs, Dz.Kolāts vēl nekonkretizēja. LR arī mēģina vienoties ar kreditoriem, lai pagarinātu parādu atmaksas termiņu, tāpat jau esot samazināti dažādi administratīvie un tehniskie izdevumi atsevišķās pozīcijās pat par 40%, kā arī plānots atlaist 29 darbiniekus. Otrdien LR valdībai prasījis papildu 1,05 miljonu latu finansējumu, bet valdība to nesolīja — LR parādus segšot, taču šī nauda LR vēlāk būs jāatdod. Kāds būs šis mehānisms, premjera padomnieks Krists Leiškalns otrdien nekonkretizēja — par to neesot spriests. Noprotams, ka viens virziens būtu kas līdzīgs valsts aizdevumam LR, otrs — pagarināt parādu atdošanas termiņu tām valsts struktūrām, kurām LR parādā. Dz.Kolāts norādīja, ka valdībā neesot runāts par satiksmes ministra iepriekš izteikto rosinājumu naudu LR apraidei meklēt Latvijas Valsts radio un televīzijas centra dividendēs, taču K.Leiškalns sacīja, ka tas valdības sēdē gan pieminēts. Konkrētu lēmumu nebūšot, kamēr LR nesniegs skaidru informāciju par parādu veidošanos un to, kā LR plāno optimizēt darbu. "Nebūs tā, ka naudu dos tāpat vien," sacīja premjers Ivars Godmanis (LPP/LC). Kāds valdības sēdes dalībnieks kritizēja Dz.Kolāta uzstāšanos, sakot, ka tur bijis vien "īss apraksts un iedodiet naudu". Dz.Kolāts šonedēļ piedzīvojis, ka viņu neuzklausa koalīcijas padome, arī valdības sēdes darba kārtībā šis jautājums sākotnēji nebija iekļauts. Pēc sēdes Dz.Kolāts norādīja, ka "gribētu lielāku konkrētību". Tomēr viņš atturas spriest, vai šādu attieksmi no politiķiem saņem tāpēc, ka būtu "nepareizā" LR pagaidu galva, jo par to nekļuva ekspolitiķis Edvīns Inkēns.