Patriotisms bez uzticības?

Saistībā ar budžeta grozījumiem liela daļa cilvēku ir izteikuši neizpratni gan par atsevišķu lēmumu pamatotību, gan nepieciešamību. Šajā rakstā vēlos paust savu neizpratni par kādu ar šī budžeta grozījumiem nesaistītu ierosinājumu, kurš vakar tika konceptuāli atbalstīts Saeimā. Runa ir par grozījumiem Jaunatnes likumā, proti, tiek rosināts noteikt pašvaldībām sekojošu uzdevumu: veicināt jauniešu darba tikumu un patriotismu. Nenoliedzot, ka darba tikums un patriotisms ir nepieciešamas “lietas”, grūti saprast šādu soli. Pirmkārt, vajadzētu noskaidrot, ar ko tiek domāts jēdziens “patriotisms”. Ja parlamentārieši vēlas panākt, ka Latvijā tiek veicināts, nevis sociālantropologa Klāva Sedlenieka konstatētais “dabasskatu patriotisms”*, bet gan konstitucionālais patriotisms, tad šai pieejai vajadzētu būt citādākai. Nevienam nav noslēpums, ka mūsu valstī uzticība tādām institūcijām kā politiskās partijas, valdība un Saeima ir katastrofāli zema, ko pierāda Eirobarometra aptauju dati. Ja var teikt, ka jau drīz pēc pievienošanās Eiropas Savienībai Latvijas iedzīvotāju uzticības līmenis Saeimai bija ļoti zems, proti, 2004.gada rudenī – tikai 21% (vidēji ES uzticība nacionālajam parlamentam bija 38%), tad ar nožēlu jāsaka, ka 2008.gada rudenī šī aina bija vēl bēdīgāka, proti, tikai 9% mūsu valsts iedzīvotāju uzticējās Latvijas parlamentam. Jūs jautāsiet – kāds sakars iedzīvotāju uzticībai parlamentam ar augstākminētajām izmaiņām Jaunatnes likumā? Šī saistība ir meklējama Saeimas locekļu attieksmē pret konkrētu problēmu risināšanu. Tā vietā, lai meklētu iemeslus un ar savu darbību vairotu iedzīvotāju uzticību nozīmīgākajai tautas pārstāvju institūcijai valstī, tiek mēģināts noteikt to, ka patriotisms ir „jāiemāca”. Manuprāt, būtiski patriotisma elementi ir cieņa un uzticība tām vērtībām, kas rakstītas mūsu pamatlikumā, kā arī cieņa un uzticība valsts nozīmīgākajām institūcijām, kuru vidū, protams, ir Saeima. Vakar Latvijas Radio 1 ēterā parlamenta priekšēdētājs minstinājās un vilcinājās atvainoties valsts iedzīvotājiem par iepriekšējos gados pieļautajām kļūdām. Katrs pats var spriest, cik lielā mērā tas ir veicinājis uzticību gan Saeimas spīkeram, gan visam parlamentam kopumā. Runājot par veidiem, kā veicināt darba tikumu un (uz demokrātiskām vērtībām balstītu) patriotismu, vēlētos uzsvērt arī NVO lomu, kuru darbība un eksistence ir apgrūtināta, “pateicoties” grozījumiem Uzņēmumu ienākumu nodokļa likumā, kas paredz no 1.jūlija samazināt nodokļu atvieglojumus tiem uzņēmumiem, kas ziedo sabiedriskā labuma organizācijām – agrākā 85% vietā ir paredzēts tikai 20% liels nodokļa samazinājums no ziedojuma apjoma. Šis lēmums ievērojami mazinās atbalstu NVO, it īpaši ņemot vērā, ka vairums cilvēku vismazāk vēlas finansiāli atbalstīt tādas organizācijas, kuru mērķi ir saistīti ar demokrātijas attīstību. Lai atbalstītu šīs organizācijas, kuras būtībā veicina gan darba tikumu (jo NVO balstās uz brīvprātīgā darba principiem), gan patriotismu tādā nozīmē, ka tiek stiprinātas tās vērtības, kuras ir pamatā liberāli demokrātiskai sabiedrībai un valstij, tad ierosinu izvērtēt iespējas šobrīd reformu un „saīsināšanu” rezultātā brīvi palikušos datorus, galdus, biroja tehniku, u.c. nevis atstāt noliktavās putekļu krāšanai, bet nodot, piemēram, nevalstiskajām organizācijām. Šāda rīcība nozīmētu atbalstu NVO sektoram gan materiālā, gan morālā ziņā. *Sedlenieks Klāvs, “Iedegties par cilvēkim, ne cepināties par pakalniem,” http://www.politika.lv/temas/pilsoniska_sabiedriba/16918/****