Pauls Raudseps: Aizas malā

Ja Latvija šajā brīdī neieķersies Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Savienības (ES) izmestajā glābšanas kredītlīnijā, sekas var būt dramatiskas. Lielākā problēma Latvijai nav ekonomiskā lejupslīde, no kuras mēs vairs nevaram izvairīties. Dziļāka vai seklāka, mums tā būs jāpārcieš kā apstiprinājums mūžīgajai patiesībai, ka par visu šajā dzīvē ir jāmaksā, tai skaitā par trekno gadu neprātīgo, ekonomiski nepamatoto kredītņemšanu. Bīstamākais, kas draud Latvijai, ir tik lielas naudas aizplūšana no valsts finanšu sistēmas, ka to vairs nespētu glābt ne valdība, ne Latvijas Banka. Otrdien reitingu aģentūra Fitch laida klajā apskatu Cik lielu aizdevumu Latvijai vajag no SVF/ES? Fitch aplēš naudas daudzumu, kurš vietējām bankām un uzņēmumiem 2009. gadā varētu būt jāpārskaita ārzemju partneriem. Trīs galvenie posteņi ir banku saistības (gan parādi, gan depozīti), uzņēmumu parādi un tekošā konta deficīts. No šiem maksājumiem izvairīties nevar. Ja no bankām izņem depozītus vai no uzņēmumiem atprasa parādus, tie ir jāatmaksā vai jābankrotē. Tekošā konta deficītu, kuru uzpūš vēl lielākais tirdzniecības deficīts, mēs vēl paredzamā nākotnē nespēsim samazināt līdz nullei, lai arī cik labi sāktu strādāt mūsu eksportētāji. Pēdējos gados bankām un uzņēmumiem bija viegli aizņemties naudu, un tirdzniecības deficītu tieši un netieši sedza no lielās naudas plūsmas, kuru iesūca Latvijas pārkarsušais nekustamā īpašuma tirgus. Tagad šis tirgus ir sabrucis, kreditēšana visā pasaulē ir tikpat kā apstājusies, bet caurums Latvijas starptautisko maksājumu bilancē paliek. Fitch ir aprēķinājis gan optimistisko, gan reālo, gan pesimistisko scenāriju — cik daudz naudas Latvijai būs jāpiesaista, lai segtu šo iztrūkumu. Optimistiskajā scenārijā gandrīz visi nerezidenti atstāj savus depozītus Latvijas bankās, ārzemju bankas pārfinansē gandrīz visus aizdevumus Latvijas bankām, Latvijas uzņēmumiem jāatmaksā tikai 30% no aizdevumiem un tirdzniecības kredītiem ārzemju bankām un uzņēmējiem, un tekošā konta deficīts ir tikai ap 1 miljardu latu jeb apmēram trešā daļa no pēdējos gados pieredzētā. Pat pie šāda ļoti — jāpasvītro — ļoti optimistiska scenārija Latvijas tautsaimniecībai, pēc Fitch aprēķiniem, būs nepieciešams kaut kur dabūt 3,4 miljardus eiro (2,4 miljardus latu), lai segtu šos maksājumus. Pie reālistiskāka scenārija būs vajadzīgi gandrīz 6 miljardi eiro (4,2 miljardi latu), pie pesimistiskā, ja no Latvijas aizplūstu visa nauda, kas tik vien var aizplūst, — 13,5 miljardi eiro (9,5 miljardi latu) jeb gandrīz divi Latvijas valsts budžeti. Tas, ka naudas aiziešana ir reāls drauds, pret kuru bija jānodrošinās jau aizvakar, rāda pēdējo nedēļu notikumi ap Parex. Kopš septembra beigām no bankas ir aizplūduši 500 miljonu latu, un vairāk nekā puse no šīs summas ir izņemta trijās nedēļās, kopš valdība paziņoja, ka tā pārņem banku. Tas rada problēmas ne tikai Parex — var secināt, ka šī naudas aizplūšana noplicina arī Latvijas Bankas valūtas rezerves, kas ir pēdējā aizstāvības līnija ārzemju saistību izpildei un līdz ar to arī lata stabilitātei. Nedēļā pēc valdības 8.novembra paziņojuma Latvijas Banka bija spiesta izdot gandrīz 267,7 miljonus eiro, lai pirktu latus no tiem, kuri tos gribēja pārdot, un tādējādi nosargāt lata kursu. Nākamajā nedēļā intervence bija mazāka, bet tomēr iespaidīga — 183,7 miljoni eiro. Tikai pagājušā nedēļā, no 24. līdz 28. novembrim, latu pārdošana nedaudz pierimās, un LB intervence samazinājās līdz 66,4 miljoniem eiro. Jādomā, ka pagājušās nedēļas relatīvais miers radās, vismaz daļēji pateicoties valdības 20.novembra paziņojumam, ka tā ir sākusi sarunas ar Starptautisko Valūtas fondu. Ne jau visi par eiro pārvērstie vai no Parex bankas izņemtie lati aizceļo no Latvijas. Tomēr šie procesi ir savstarpēji saistīti, un paši maiņas apjomi liecina par bažām par finanšu situāciju. Lai nodrošinātos pret turpmāku naudas aizplūšanu un radītu uzticību Latvijas spējai izpildīt savas saistības, faktiski nav citas izvēles, kā aizņemties no SVF. Daudzi prasa, ko valdība taisās darīt ar SVF naudu, un ministri uz šo jautājumu ir nevis atbildējuši, bet gan radījuši vēl lielāku neskaidrību. Vairāki opozīcijas pārstāvji nav bijuši atbildīgāki. Piemēram, Saskaņas centra "ēnu finanšu ministrs" Vadims Jerošenko iesaka SVF naudu ieguldīt rūpnīcu celšanā, kas pierāda tikai to, ka viņam nav ne jausmas, kam SVF aizdevumus var izmantot. SVF dod naudu, lai pasargātu valstis no smagām sekām, kuras rada nespēja tikt galā ar savām starptautiskajām finanšu saistībām. To var darīt, gan aizdodot naudu, lai segtu valdības deficītu, gan (stingrā uzraudzībā) stiprinot vietējo banku likviditāti, gan atbalstot centrālo banku. Par SVF naudu fabrikas neceļ. Taču, kamēr valdība un opozīcija nodarbojas ar taktiskiem manevriem, reāla nauda plūst prom no Latvijas. Ne laiks, ne nauda negaida. Gan valdībai, gan opozīcijai ir jāapzinās stāvokļa nopietnība un ir jābūt gataviem spert tos politiskos un ekonomiskos soļus, kas nepieciešami, lai novērstu vissmagāko iznākumu. Fitch ir pateicies — ja valdība ar SVF nevienosies par vismaz piecu miljardu eiro lielu aizdevumu, aģentūra samazinās Latvijas kredītreitingu. Līdz ar to Latvijas obligācijas pārkāptu slieksni no "investment grade" jeb investīcijām drošas uz riska pakāpi, ko visā finanšu pasaulē pazīst kā junk bonds. Neizbēgami sekotu pastiprināta līdzekļu aizplūšana no vietējām bankām. Uzticība Latvijas valsts un tās uzņēmēju spējai izpildīt savas saistības būtu stipri iedragāta. Mēs būtu smagi piezemējušies bēdu lejā.