Pauls Raudseps: Atslēgas aploksnē

Raudsepa raksts nav stulbs: ir verts domat, vai Dombrovska priekslikums ir pirmais solis preti lata devalvacijai. Attieciba uz ASV - jingle mail lieta nav tik vienkarsa, jo runa NAV par tiem, kas vienkarsi ir sava iekare pagrabusi tik lielu muizu, ka gribeja, bet ne tadu maju, ko tiesam vajadzeja un vareja atlauties. Runa ir par tiem, kas ir zaudejusi darbu ekonomiskaja krize vai nonakusi bankrota slimibas del. Ja, tautiesi, ASV cilveki nonak bankrota slimibas del, jo medicina ir par maksu visiem un vienmer, iznemot ja kads arsts personigi ziedo savus pakalpojumus vai tos apmaksa labdaribas organizacijas. ASV tiem, kas nonak bankrota situacija ari nav kur aiziet dzivot mazakos apartamentos. To var atlauties darit tikai partikusi laudis, kas vienkarsi parverteja savas iekaras un iespejas. Parejie ir tikpat riebiga situacija, ka Latvijas kreditnemeji. Bankas ir pie sis situacijas objektivi vainigas, bet ari kreditu nemeji nes atbildibu. Likumiem ir jaizverte atbildibas apjomi un cilvekiem ir jamacas no savam kludam.

Visi runā, ka bankas pārvērtēja īpašumus. Bet vai kredītņēmējs nepārvērtēja īpašumu???

Izsmeļošs, bet infantils komentārs no Tavas puses! Vienīgi interesanti, ja mani uzskati par proletariātu, tad par ko sevi? - Par gara aristokrātu ? Kāpēc par aristokrātu? - Tādēļ, ka Tev trūkst praktiskā piesitiena. Ikviena normāla valsts būtu centusies uzpūstā burbuļa finansu nastu līdzvērtīgi sadalīt starp spēles dalībniekiem - kredītiestādēm, uzņēmējiem, pilsoņiem - kredītu ņēmējiem! It īpaši, ja kredītiestādes ir ārvalstu uzņēmumi, tad būtu jādomā par sekām - vai neizmetīs kredītu ņēmējus uz ielas un vai nesasaldēs ekonomiku ! Būtu ne tikai godīgi, ja kredītiestādes pašas norakstītus daļu zaudējumu, bet daļu uzņemtos, piemēram, Zviedrijas valdība, kuras pilsoņiem taču pieder šīs kredītiestādes! Starp citu, par to raksta arī ārzemju prese! Bet Tu jau kā gara aristokrāts neinteresējies, pats gudrs ......

Visu zemju proletārieši savienojaties!:)

Nesatraucies un atslābsti ! Pirmkārt jau ķīlas atdošana būtu tikai fair play no kredītņēmēju puses, vienkārši atdodot pārvērtēto īpašumu! Bet pat tas šeit nenotiks! Skaidrs, ka Latvija ir lemta uzkāpšanai uz visiem grābekļiem savā ceļā! Tikai Karnīte var nebrīnīties TVNETĀ, kādēļ cilvēki aizbrauc! Ja valsts svarīgāko finansu iestāžu vadītāji ir valsts nodevēji, kuri aizstāv citu valstu intereses, tad kādēļ cilvēkiem jābūt muļķiem un šeit jāpaliek!

Piekrītu autoram. Dažiem komentētājiem vajag uzmanīgāk izlasīt rakstu, citiem atcerēties pie kā noveda saulis: Laupi salaupīto!:)

pēc šādiem pasūtījuma raksteļiem grūti saprast, uz kādu statusu pretendē "diena"? banku reklāmas buklets?

Klajš pasūtījuma raksts. Kauns.

Bet, ja padomā no trešās puses, tad ko ekonomikas atdzimšanai dos tas, ja kredītaņēmēks nākamos 30 gadus atdos bankām naudu par neesošu vērtību ! Vai tas sildīs ekonomiku? Varbūt kļūda ir tikusi izdarīta kaut kad daudzus gadus atpakaļ, kad mēs savu finansu sistēmu izveidojām tieši šādā veidā! Un varbūt, ka tagad nav iespējama bezzaudējumu iziešanas stratēģija no šīs situācijas! Varbūt tomēr, ka labāk, ja Skandināvi paši maksā par savu banku kļūdām!

Latvijas valsts pienākums ir gādāt par tās pilsoņu labklājību, nevis par spekulantu peļņu. Ja Paulam kaut kas nepatīk, lai tinās mājās uz savu Bostonu.

Banku divkosība burbuļa laikā ir vienkārši fantastiska. No vienas puses tās nāk ar brīdinājumiem valdībai par tuvojošos burbuļa plīšanu, un tajā pat laikā aizdod uz nebēdu, balstoties uz ekspertu vērtējumiem, ko tie, savukārt, būvējuši uz pieņēmuma, ka burbulis tiks pūsts bezgalīgi. Kāpēc kredīta ņēmējam būtu jābūt vienīgajam, kurš ar visu savu īpašumu (un tātad arī bērnu, mazbērnu utt. labklājību) atbild par "analītiķu", "ekspertu", "speciālistu" utt. nekvalitatīvo darbu? Lai bankas piedalās šajā zaudējumu segšanā solidāri. Galu galā, viņu štatu sarakstos ir arī juristi, lai tie padomā, kā daļu no zaudējumiem piedzīt no šiem brāķdariem. Ir iznācis palasīt pa kādam novērtējumam un sajūta bija kā paslinka studenta pāris naktīs uzceptu atskaiti lasot. Lai savāktu datus par to, cik maksājuši NĪ kādā rajonā ne pārāk senā pagātnē, nav jābūt speciālistam, pietiek ar pieeju datiem. Iespējamās izmaiņas NĪ tirgū 10-15 gadu laikā (un, attiecīgi, iespējamo bankas risku) vispār netika analizētas. Vai "trekno gadu" sakarā visi jau piemirsuši, ka Jāzeps uztaisīja žilbinošu karjeru, spēdams paredzēt, ka treknajiem gadiem sekos liesie, un ieteikdams veidot uzkrājumus? (Interesanti, vai visi kristīgo vērtību un gāzi grīdā piesaucēji Bībeli tikai vicina pa gaisu vai kādreiz ieskatās ar'? Un kā viņi šo pamācošo vietu palaiduši garām?) Bankas nekaunīgi paļāvās un paļaujas uz likumdošanu, kas ļauj kredīta ņēmēju atstāt pliku un basu, un, ja ar to nepietiek, tadatlikušo izplēst no valsts, šantažējot ar vispārējo "sistēmas" sabrukumu.

No makroekonomikas viedokļa Dombrovska priekšlikums ir pareizs, tikai te prasās atsevišķas korekcijas un papildinājumi. Šai iespējai jāattiecas uz vienīgā mājokļa pircējiem, tā nedrīkst attiekties uz spekulantiem, pēdējie lai iet cauri privātpersonu maksātnespējas procesam. Mājoklis jāatbrīvo bez jaunas platības ierādīšanas. Jārada bankām zaudējumu kompensācijas mehānisms un jārada apstākļi, lai esošās un citas sāktu kreditēt, piemēram, caur nodokļu politiku. Latvija kā maza valsts nevar atļauties zaudēt 100 -200 tūkstošus nodokļu maksātājus.

"Ja šāds likums tiks pieņemts, zviedru bankas, protams, pārtrauks jebkādu finansēšanu Latvijā. " ---------------------------------------- Kasper, atceries un iegaumē - Zviedrijas bankas šeit nekad nav kreditējušas tādēļ, ka viņi būtu vēlējušies uzlabot latviešu dzīves apstākļus, palielināt ekonomiku, spodrināt sarkanbalto karodziņu vai būtu intīms ģimenes draugs ikkatram Latvijas iedzīvotājam, kuram sūtīt pašrocīgi rakstītas apsveikuma kartiņas uz skaista krītpapīra. Zviedru bankas šeit bija precīzi viena iemesla dēļ, lai brangi nopelnītu uz latviešu rēķina. Punkts. Viss. Nekāda sentimenta vai ilūziju. Viņu atsāks kreditēt precīzi tajā brīdī, kad atkal varēs nopelnīt. Latvijas valdības uzdevums ir gādāt, lai tas notiek savstarēji korektā veidā un kārtējo reizi netiek sakropļota ekonomika un cilvēku dzīves.

Nezinu gan, vai pareizi ir bankas un cilvēkus pretnostatīt, jebkurā gadījumā cietīs gan vieni, gan otri, jāmeklē kāds vidusceļš, lai abi ciestu mazāk.

Ja šāds likums tiks pieņemts, zviedru bankas, protams, pārtrauks jebkādu finansēšanu Latvijā. Tiesa, tās arī tagad to dara reti. Tās aprobežojas ar komunālo maksājumu un pensiju apkalpošanu. Zviedrijas bankas pamazām zaudēs savu ietekmi Latvijā. Tas būtu apsveicami. Ārzemju bankas Latvijai ir galīgi nevajadzīgas un finansēm kaitīgas. Banku neatkarība ir valsts finansēm kaitīga, jo valsts nevar kontrolēt naudas aizplūšanu caur ārzemju bankām. Tāpēc jebkuri, pat diezgan strīdīgi likumi, būs gana labi, ja tikai tie novedīs pie ārzemju banku diskriminācijas.