Varbūt tāpēc pagājušā nedēļā Latvijā un Igaunijā tik lielu nervozitāti izsauca mazs raksts britu laikrakstā The Independent, kura korespondents apgalvoja: Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) brīdinājis, ka Baltijas valstis varētu sekot Īslandes pēdās. Izrādījās, ka Valūtas fonds neko tādu nav teicis. Britu žurnālists pēc tam bija spiests atzīt, ka ne jau SVF, bet viņš pats ir nācis pie secinājuma par "Īslandes scenārija" draudiem Baltijas valstīm. Šo atzīšanos ziņu aģentūra LETA pat izcēla kā vienu no tās dienas svarīgākajām ziņām. Tomēr rūpīgiem Baltijas valstu žurnālistiem nebūtu bijis jāvēršas pie paša raksta autora, lai saprastu, ka viņš ir sabiezinājis krāsas. Jebkurš, kas būtu izlasījis pašu SVF ziņojumu un fonda direktora Dominika Štrausa-Kāna izteicienus, saprastu, ka rakstā apgalvotais neatbilst SVF paustajam viedoklim. Šajā kontekstā jo dīvaināks šķiet fakts, ka sakāpināta uzmanība tiek pievērsta viena nekompetenta britu žurnālista nepamatotajām interpretācijām, bet zinošu, labi informētu ārzemju vērotāju analīzes netiek atspoguļotas Latvijas medijos. Pagājušā nedēļā parādījās arī The Financial Times (FT) raksts par pasaules finanšu krīzes ietekmi uz Baltijas valstīm. Tās autors Džons Andersons ir avīzes korespondents Stokholmā un jau vairākus gadus raksta arī par Baltijas valstīm. Viņš uzsver, ka Baltijas valstu un Īslandes situācijās ir "nozīmīgas atšķirības": Baltijas valstīm līdz šim ir bijusi atbildīga budžeta politika; vietējās bankas nav devušas finanšu spekulantiem iespējas sagāzt latu, litu vai kronu; Latvijas Bankai ir "spēcīgas rezerves, kas ir ļāvušas bez grūtībām" noturēt lata kursu. Kas ir vissvarīgākais: pretstatā Īslandes banku sektoram, kurš bija pilnībā pašu īslandiešu īpašnieku rokās, Baltijas valstīs ļoti liela loma ir Skandināvijas bankām, "uz kurām globālā finanšu krīze ir atstājusi mazāku iespaidu nekā uz citām Eiropas bankām". Tiesa, Swedbank akciju cena ir cietusi Baltijas nekustamā īpašuma burbuļa plīšanas dēļ, taču pagaidām tā ir apņēmības pilna saglabāt savas pozīcijas Baltijā. "Kas ir pats svarīgākais, Zviedru bankas apzinās savu atbildību par Baltijas tautsaimniecību turpmāko funkcionēšanu un saprot, ka, ļaujoties panikai, tās var izsaukt to dziļo un destabilizējošo ekonomisko pagrimumu, no kura pašas baidās." Galveno kredīta krīzes draudu Baltijas valstīm Andersons saskata budžeta deficīta radītā nepieciešamībā aizņemties naudu pasaules finanšu tirgos. Protams, arī Andersona raksts ir tikai viena cilvēka vērtējums. Tomēr tas, cik naski Baltijas žurnālisti pārķēra paviršo The Independent rakstu, bet ignorēja labi informētā The Financial Times korespondenta analīzi, parāda, ka ir daudz vienkāršāk citiem kutināt nervus, nekā pašam padomāt.
Pauls Raudseps: Domāšana un nervu kutināšana
Pēc tam, kad Īslandes banku sistēma nogrima pasaules finanšu vētrās, daudziem gluži dabiski radās jautājums — kurš būs nākamais? Ne viens vien vērotājs ir sācis saskatīt līdzības starp skarbi akmeņaino salu pie polārā loka un Baltijas jūras austrumu piekrastes zemēm, jo gan Īslande, gan Latvija, Igaunija un Lietuva ir mazas valstis ar ļoti lielu tekošā konta deficītu, kura nosegšana ar aizdevumiem vai investīcijām kredīta krīzes laikā varētu kļūt, maigi sakot, apgrūtināta.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.