Pauls Raudseps: Nedrīkst raustīties

Viņus, tāpat kā daudzus citus gan ASV, gan Eiropā, gan Krievijā, iegāza pārliecība, ka lētās naudas plūdi turpināsies mūžīgi. Viņi aizņēmās lielas naudas summas, lai paplašinātu savu biznesu, un šos aizdevumus nodrošināja, piesaistot lielus noguldījumus no nerezidentiem. Nav nekāds noslēpums, ka lielākā daļa šo nerezidentu ir no bijušās Padomju Savienības, un pēdējos divdesmit gadus viņi ir bijuši gatavi turēt naudu Parex bankā tāpēc, ka te ir ērti jeb, kā savulaik vēstīja televīzijas reklāma: "Mēs esam tuvāk par Šveici." Latvija šiem noguldītājiem ir tādi kā krieviski runājoši Rietumi, kur saprot viņu mentalitāti, kur var viegli nokļūt, bet kur naudu sargā relatīvi tiesiska, no valsts iejaukšanās pasargāta banku sistēma. Parex arī bija aktīvi spēlētāji austrumvalstu akciju un obligāciju tirgos. Kamēr Krievijas, Ukrainas un citu bijušo PSRS valstu galveno eksportpreču — izejvielu — cenas tiecās aizvien augstāk, nauda plūda no šīm valstīm plašā straumē un to vērtspapīru tirgi bija starp ienesīgākajiem pasaulē. Šoruden tas viss strauji mainījās, un pēkšņi Parex bija ļoti ievainojama. Varbūt, ja viņi būtu mazāk aizņēmušies, situācija nebūtu tik bīstama, tomēr nākamgad Parex ir jāatdod divi lieli tā saucamie sindicētie kredīti, tas ir, aizdevumi, kurus kopīgi aizdod vairākas finanšu institūcijas, un to apjoms ir ievērojams — vairāk nekā 700 miljonu eiro. Mazie vietējie Latvijas noguldītāji to nezināja, bet lieli austrumu nerezidenti noteikti bija labāk informēti par Parex finanšu situāciju, un tā noteikti darīja viņus uzmanīgus. Pēc pasaules finanšu krīzes uzliesmojuma septembra vidū aizvien vairāk valstu sāka sniegt ļoti plašas garantijas savām bankām un solīja lielus naudas apjomus savu finanšu sistēmu atbalstam, bet no Latvijas valdības, kura bažījās par budžeta situāciju, līdzīgi solījumi neizskanēja. Lieliem austrumu klientiem nācās uzdot sev jautājumu: vai Parex piedāvātā ērtība atsver risku, ko rada sindicētie kredīti, ja turklāt ir iespējams naudu pārcelt uz citām Eiropas valstīm, kur valdības ir apsolījušas savas bankas pasargāt? Daudzi izvēlējās doties lielākas drošības meklējumos. Drīz vien arī vietējie lielie klienti padzirdēja, ka ir problēmas, un naudas noplūde kļuva draudīga. Parex vadība pārsvarā cenšas skaidrot savas grūtības ar vērtspapīru portfeļa vērtības kritumu pēc Austrumu tirgus kraha, kas neļauj, teiksim, Ukrainas valsts obligācijas izmantot kā ķīlu, lai saņemtu naudu tekošām vajadzībām. Tomēr lēmums par Parex pārņemšanu pēc Karginam un Krasovickim ļoti neizdevīgiem noteikumiem — pusi akciju atdot par diviem latiem, pārējās ieķīlāt, zaudēt noteicošo lomu bankas pārvaldē — liek saprast, ka naudas aizplūšana bija sasniegusi tādus apmērus, ka citas izejas nebija. Draudi Parex nostādīja Latvijas valdību ļoti nepatīkamas izvēles priekšā. Tā ir otrā lielākā Latvijas banka un apkalpo vairāk nekā 500 000 kontu, kas pieder gan privātpersonām, gan uzņēmumiem, gan valstij un pašvaldībām. Vienkārši noskatīties, kā no bankas aizplūst nauda, nozīmētu pakļaut Latviju tam, ko politiķi un baņķieri atsvešināti dēvē par "sistēmisku risku". Ir svarīgi uzsvērt, ka Parex situācija šajā ziņā ir unikāla, jo neviena cita Latvijas banka neapvieno sevī tādu atkarību no nestabiliem ārzemju noguldītājiem ar tik būtisku nozīmi Latvijas tautsaimniecībai kopumā. Tomēr vienkārši izsniegt garantijas Parex, lai stiprinātu uzticību šai bankai, nozīmētu pakļaut nodokļu maksātājus nepieņemamam riskam. Valsts nespētu kontrolēt, kā bankas īpašnieki rīkojas ar naudu, par kuras atmaksu atbildību būtu uzņēmusies visa valsts. Tāpēc, lai dotu gan valsts garantijas šai tautsaimniecībai būtiskās bankas turpmākajai pastāvēšanai, gan nodrošinātos pret nodokļu maksātāju naudas izmantošanu tikai bankas privātīpašnieku interesēs, bankas pārņemšana palika kā vienīgā reālā alternatīva. Tomēr valdības lēmums pārņemt Parex ir saistīts ar vērā ņemamiem riskiem. Līdz šim Latvijas mazie noguldītāji nebija apzinājušies stāvokļa nopietnību Parex bankā, un ir grūti paredzēt, kā viņi reaģēs uz sestdienas nakts paziņojumu. Principā Parex mazajiem noguldītājiem tagad ir dubulta drošība — ne tikai valsts noteiktā garantija par noguldījumiem līdz 50 000 eiro, kas attiecas uz visiem noguldījumiem Latvijas bankās, bet arī valsts līdzdalība bankas īpašuma struktūrā, kas ļaus vieglāk piesaistīt līdzekļus Parex likviditātes palielināšanai. Taču cilvēku psiholoģija šādās situācijās var būt labila, un valdībai, Latvijas Bankai un banku uzraugam ir ļoti jādomā par savas rīcības skaidrošanu. Ziņai ir jābūt vienkāršai un skaidrai — ka Latvijas valsts ir spējīga un gatava nodrošināt Parex bankā noguldītās naudas drošību. Jebkāda svārstīšanās, neskaidrība, pretrunīgi izteicieni vai pārliecības trūkums var dārgi maksāt mums visiem. Otrs risks ir šīs allaž politiski aktīvās bankas nonākšana valdības kontrolē. Politiskām spēlītēm ar Parex banku var būt neprognozējamas sekas gan mūsu politiskajā vidē, gan attiecībā uz bankas finanšu stāvokli. Tāpēc valdībai ir drīzumā jāpieņem skaidrs plāns, kā valsts, nekaitēdama nodokļu maksātāju interesēm, atkāpsies no savas līdzdalības Parex īpašuma struktūrā, un jānodrošina caurspīdīga un nepolitizēta bankas pārvalde.