Šīs spēles gaitu sarežģī jau gluži groteskā partiju saaugšana ar noteiktām ministrijām. Pirms uzspēlētā konflikta starp Godmaņa un Zatlera valdības reorganizācijas plāniem Zaļā partija jau pilnā nopietnībā paziņoja, ka Vides ministrija — tā ir viņu ideoloģija. Tagad LPP/LC ir tikai viens atskaites punkts, un tās Saeimas frakcijas vadītājs Andris Bērziņš atzina, ka Ministru prezidenta kandidāta Valda Dombrovska lēmums piedāvāt vai nepiedāvāt Šlesera partijai Satiksmes ministriju norādīs, "vai Jaunais laiks uzskata mūs par nopietniem partneriem". Satiksmes ministrija — "mācītāju" stiprā pils.
Sarežģītākās biroloģiskās vai ideokrātiskās sprukās atrodas Zemnieku savienība. Tas, ka Sūnu ciema zēni nespēja aizkrāsnē atrast pat vienu elietu ministru, nebūtu tik pārsteidzoši. Bet fakts, ka tikai ar milzīgām pūlēm viņiem izdevās atrast cilvēku, kurš būtu gatavs tik vien kā apsvērt kandidēšanu uz zemkopības ministra amatu un kurš turklāt ne tikai nav partijas biedrs, bet kura vienīgā zināmā publiski politiskā aktivitāte ir ziedošana Tautas partijai 2002.gadā, — tas jau liek domāt, ka "zemniekiem" drīz nāksies meklēt ministrus, ievietojot avīzē sludinājumu. Tāpēc kā ļaunu joku var uztvert viņiem piedāvāto kultūras ministra amatu — ja nu viņi pārprot, ka dabūs kultūrisma ministru, un izvirza Ščerbatihu? Tomēr varam būt pārliecināti, pat ja būs jāvirza Brigmaņa brūnaļa, par savu vietu skābbarības tornī "zemnieki" pastāvēs līdz pēdējam.
Tas viss būtu smieklīgi, ja valsts, kā ceturtdien pateica Dombrovskis, neatrastos bankrota priekšā. Ir saprotams, ka vecais, daudzu gadu gaitā nostiprinātais reflekss — raut portfeli uz savu pusi — vēl nostrādā, bet šis valdības veidošanas posms ir jābeidz pēc iespējas ātri, un Ministru prezidenta kandidātam ir jāuzstāj, lai koalīcijā iesaistītās partijas uz valdību deleģē tikai kompetentus, strādāt spējīgus ministrus. Jo galvenais valdības veidošanas darbs, kura dēļ Dombrovskis plāno uzticības balsojumu tikai 14.martā, ir nepieciešamība vienoties par budžeta grozījumiem, jau pirms valdība tiek apstiprināta.
No Dombrovska puses tas ir ļoti loģisks uzstādījums, jo izveidot valdību bez šādas iepriekšējās vienošanās nozīmētu atbrīvot visus koalīcijas partnerus no nepieciešamības uzņemties atbildību par gaidāmo 700 miljonu latu lielo budžeta cirtienu. Budžeta apspriešanas gaitā ministri atkal pārvērstos par savas nozares arodbiedrību priekšsēdētājiem, un beigās mēs dabūtu veidojumu, kuru varētu saukt "Godmaņa valdība 2", kurā vienīgi Ministru prezidentam rūp valsts kopējais stāvoklis, visi citi ministri tikai cīnās par savu resoru interesēm. Kā pats Dombrovskis vakar teica: "Tad, kad saku, ka jāsamazina par 700 miljoniem, tad partijas it kā grūti nopūšas un piekrīt, bet, līdzko runa ir par konkrētām jomām, tā [sākas] argumenti par to, ka tieši tā joma ir svarīgāka." Tas ir spēcīgs pamatojums nedot nevienai partijai savu "dabiski pienākošos" ministriju, lai pārrautu aizejošās koalīcijas valdīšanas gados izveidojušos politbirokrātisko kompleksu un ļautu jauniem ministriem ar svaigu aci vērtēt sazēlušās ierēdniecības lietderību un efektivitāti.
Patlaban gan šķiet, ka partiju apņemšanās sūtīt ministru ar jaunu slotu aprobežojas ar Satiksmes ministriju, par kuru Dombrovskis atzinis, ka esot sevišķi liela interese. Tā ir būtiska no valdības leģitimitātes un labas pārvaldības viedokļa, jo Šlesera astoņkājis ir kļuvis par aizejošās valdības simbolu, taču satiksmes ministram nebūs svarīgākā loma to lēmumu pieņemšanā, kuri noteiks, vai Latvija spēs piebremzēt ekonomikas lejupslīdi. Par nelaimi, nekur partiju sarunu atreferējumos netika minēta Ekonomikas ministrija, kura tuvākajos mēnešos ieņems svarīgāko lomu tautsaimniecības asinsrites atjaunošanā. Nepiedodami ir aizkavējušies pasākumi garantiju izsniegšanai uzņēmējiem, un jaunajam ekonomikas ministram būtu jāspēj ne tikai maksimāli ātri atrisināt šo jautājumu, bet arī ķerties pie citiem ekonomiku "sildošiem" pasākumiem, kaut vai panākot izmaiņas likumdošanā, kuru iestrēgšana Saeimā ir daudz lielāks kavēklis dzīvokļu māju siltināšanai nekā naudas trūkums. Un tie nebūs vienīgie ātri veicamie darbi, ar kuriem līdzšinējā koalīcija savā Kalvīša mierā jau gadiem nespēja tikt galā. Tieslietu ministram būs ātri jāsagatavo likumdošana, kura efektivizētu dārgo, smagnējo uzņēmumu maksātnespējas procesu. Finanšu ministram būs ne tikai jāatrod miljoniem lieku latu budžetā, bet arī jāatjauno pašas ministrijas rīcībspēja, kuru ceturtdien prezidents Valdis Zatlers, atsaucoties uz starptautiskiem ekspertiem, nosauca par "tālu no vēlamā". Izglītības ministram būs jāpārveido skolu sistēma, Veselības aizsardzības ministram jāpabeidz sev pakļautās sistēmas reforma.
Ir ļoti slikti, ka piektdienas sarunās par šiem svarīgajiem uzdevumiem nekas publiski neizskanēja. Šīs valdības veidošana nedrīkst būt tāda kā citus gadus. Likmes ir pārāk augstas. Dombrovskim no visām partijām ir stingri jāprasa kompetenti ministri, kuri ir gatavi aizstāvēt valdības kopējo politiku; ir pēc iespējas jāsarauj partiju un ministriju ģimeniskās saites; un ir ātri jāpāriet no portfeļu dalīšanas pie budžeta grozījumu sagatavošanas. Ja kāds cenšas iebilst, pretarguments ir skaidrs: ja nevēlaties tagad strādāt, varam pie šīs sarunas atgriezties pēc ārkārtas Saeimas vēlēšanām, kad budžeta stāvoklis būs vēl daudz sliktāks.