Pauls Raudseps: Sīkstais brīnums

Šodien arturveidiigie braukā uz savām mašīnītēm uzkāruši trīskrāsu karodziņus un divkrāsu lupatiņas. Bet 30-jos gados tāda pate vācu minoritāte tieši tāpar slavēja Hitleru un nēsāja nacistu simboliku...

un veel, artur - vai tava agresiivaa riesana veicina draudziigu attieksmi pret tevi vai otraadi, liek mums meklùeet citus sabiedrotos lai aizsargaatos no arturveidiigajiem? pats savu lomu neesi speejiigs redzeet praata truukuma deelj vai principiaali negribi?

artur, jaa, mees juutamies neatkariigi un taadi arii esam, bet tavu iespeeju maksimums ir bezspeeciigi smilksteet. Skaidrs? Smieties vari par savu gariigo atpaliciibu.

papuasi kaut kur dzhungljos arii juutaas neatkariigi kad grauzh savus banaanus.... bet vispaar smiekli naak par Latvijas neatkariibu, it sevishkji kad taa saak dancot peec Amerikas stabules..... “рожденный плавать, летать не может”

Jā, jā, brīnums uz brīnuma, un beigās - brīnumprezidents, brīnumsaeima, brīnumvald;ība, , kuriem ticība cilvēkos stipri minimāla. Šodien brīnumprezidents salūdzis uz balli tos, kurus viņš uzskata par labākajiem šīs valsts pārstāvjiem, sarakstu visi var izlasīt, par to gan sevišķi jābrīnās nav, bet svarīgi arī tas, ko viņš nav ielūdzis. Nu kad notiks vēl viens brīnums, un šis te "elites" vietā tādā ballē pulcēsies pavisam citi cilvēki?

Novēlu autoram gaišus svētkus. Visu cieņu par to, ka ir griba stiprināt valstisku domāšanu. Tās mums pietrūkst. Tomēr dažas lietas rakstā mani nepārliecināja. Nekā personiska. Jautājums nopietns. Valsts jubilejas reizē precīzi akcenti ir īpaši svarīgi. No tiem mācāmies dzīvot tālāk. Runa par brīnumiem un izdevībām valsts neatkarības veidošanā bija jauka, kā pasaka, bet atgādināja kādu vecu politisku anekdoti par kungiem, kuri nekad nepalaiž garām izdevību palaist garām izdevību. Kāpēc mums ne tikai veicies ar neatkarības iegūšanām, bet arī neveicies ar valsts nosargāšanu? Vai tikai un vienīgi ārējie apstākļi ir svarīgi? Piemēram, tagad pasaulē krīze, tāpēc neko vispār nevar darīt, jāpaciešas un jābučo rokas ietekmīgākiem pirmskrīzes Latvijas politikas veidotājiem? Mana paaudze pārliecinājās, ka valsti var izcīnīt ar kvēlu sirdi, ejot ar karogu pret tankiem un pārliecinot tankistus iet prom. Bet pēc tam mēs redzējām, ka ir jāmācās valstiski domāt un darīt, nevis šiverēt un šmaukties. 90 gadi ir ilgs pieredzes laiks. Šo pieredzi var izmantot, lai veidotu nākotni. Bet var izmantot arī lai aizbildinātos ar slikto pagātni. Gadadienā mēs lamājam okupāciju un neredzam neko pozitīvu tajā laikā. Labi atceros, kā padomju gados mēs tieši tāpat lamājām buržuāzisko nacionālismu un neredzējām neko pozitīvu Latvijas valstiskumā. Šāda lamāšanās palīdz izstumt konkurentus - vienam tēvs bijis buržuāziskās valsts ministrs, citam - padomju partorgs. Tāpēc "nepareizie" lai vācas prom - nav ko tīkot pēc labiem amatiem un algām. Tikpat visiem vietas pie labumiem nepietiks. Un nav svarīgi, ko cilvēks prot un spēj... Mēs esam bagāti ar talantiem, ja varam atļauties tā izturēties cits pret citu. Šī ir īpaša Latvijas gadadiena. Tā var kļūt un var nekļūt par pēdējo valsts apaļo gadadienu. Ja nekas valstī nemainīsies, ja aprobežoti un neadekvāti ambiciozi politiķi domās īstermiņā un tikai par savu labumu, tad 100. gadadienu valsts nepiedzīvos. Tā vai nu sabruks it kā kādu attaisnojošu ārējo apstākļu nomākta, vai nu paliks bez iedzīvotājiem, kuri dosies pasaulē pelnīt iztiku saviem bērniem. Tik daudzus pašlepnus, alkatīgus, bet pastulbus kungus Latvija uzturēt nespēs. Tas ir nepatīkami, bet tas jāatcerās arī svētku reizē.

Paldies, Paul. Tu esi gluži vai manas domas uzrakstījis. Ka Latvija ir brīnums, kas noticis visneiedomājamākajos laikos. Starp dažādām interesēm un dažādiem vēsturiskiem murgiem. Bet tagad mums ir vajadzīgs īpaši liels sīkstums, lai šo brīnumu mēs neiznīcinātu paši savām alkatīgajām roķelēm. Lai savu 100. dzimšanas dienu Latvija nesagaidītu kā mafijas kontrolēts nožēlojams zemes pleķītis. Kā būtībā morāli bankrotējusi valsts.

Ja nebutu Vudrova doktrinas, kas bija galvenokart versta uz Britu imperijas koloniju pasnoteikshanos, tad ari neviens neatkarigu Latviju nebutu atzinis un tada neeksistetu.

Paldies par precizējumu!

Visumā interesants vēstures īsstāsts. Autors izvēlās akcentus, bet tās ir viņa tiesības :) Par 100% pievienojos pēdējai rindkopai. Kad nakts vistumšākā, mošķu apkārt bez skaita un cerības svece dziest, tad rītausma ir vistuvāk. Nāk atkal jauna iespēja, tik jābūt gataviem to izmantot.

Lielinieku karaspēks sāka ienākt Latvijas teritorijā 1918. gada decembra sākumā. Uz šo laiku Latvijas nacionālais karaspēks atradās tikai formēšanas sākuma stadijā. Kalpaka vadītais Latviešu atsevišķais bataljons, kura sastāvā ietilpa arī Studentu rota, tika izveidots 1919. gada 4. janvārī, kad lielinieki jau bija ieņēmuši Rīgu. Lielinieku terors Latvijā bija pazīstams jau no 1917. gada komunistiskā Iskolata varas laikiem.

Viss pareizi un skaisti, tikai vai tā ir vienīgi veiksme? Tāda sajūta, ka tauta pēc visām drausmīgām peripētijām ar izdzīvošanas mākslas par katru cenu apgūšanas un ilglaicīgas piekopšanas, ir zaudējusi lielu daļu no savas morāles, ētikas, labestības, nemaz nerunājot par kristīgo vērtību elementāro ievērošanu. Personības tiek pārbaudītas ar naudu un varu. Grūti pat nosaukt tos, kas ir izturējuši šo pārbaudi...Locīšanās ārzemnieku priekšā novedusi nu jau pie otrā milzīgā banku kraha, kur mūs visus kopā piesmej tie, kam uzticējāmies. Nevaram vainot arī savus bijušos okupantus, jo nu vara ir mūsu pašu rokās, tomēr varam šajā apaļajā jubilejā novērtēt SAVUS darbus. Rezultāts ir satriecošs, jo esam dziļā bedrē turpat vai visos rādītājos...Secinājums: steidzīgi jāmaina VISS ! Jāmaina personības, kuras ir, bet netiek pielaistas ne par soli tuvāk pozitīvai darbībai.Metastāzes plešas plašumā, un bez ķirurģiskas iejaukšanās, būs nāve...Tomēr visgrūtākā lieta būs mainīt domāšanu cilvēku apziņā, jo tam vajadzīgi gadsimti, lai iztaisnotos muguras, lai uzņemtos LIELU atbildību par valsti un tautu, nedomājot PAR SEVI.

Citēju P. Raudsepu: "Tomēr pēc ASV iesaistīšanās karā 1918.gada 11.novembrī Vācija bija spiesta padoties. Nedēļu vēlāk, 18.novembrī, Nacionālajā teātrī pulcējās gandrīz visi svarīgākie demokrātiju aizstāvošie Latvijas politiķi, lai pasludinātu neatkarīgu, demokrātisku Latvijas Republiku." Pēc Raudsepa loģikas sanāk, ka valsts tika proklamēta, pateicoties ASV...Mazliet tomēr greizi sanāk. Kalpaka bataljons un Studentu rota tika izveidota jau 1918. gada decembrī, vēl pirms lielinieku terora.