Ledus sega upēs ir no 30 līdz 50 centimetriem biezs, kas ir biezāka nekā parasti šajā laika periodā, kā arī sniega segas biezums mērāms no 20 līdz 40 centimetriem, un ūdens daudzums ir tāds, kā ierasti marta beigās. Līdz ar to plūdi šogad varētu būt pat lielāki nekā pērn.Februārī gaidāma neliela ledus iešana Kurzemes upēs, kas plūdu apdraudējumu neradīs. Savukārt marta sākumā, ja nokrišņi un gaisa temperatūra būs atbilstoši normai, arī Zemgalē un Latvijas austrumu daļā gaidāmi plaši plūdi - Jēkabpilī, Pļaviņās un Jelgavā, kā arī lauku apvidos.Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks Ainars Pencis pastāstīja, ka šogad, gatavojoties plūdiem, nolemts rīkoties pēc līdzīga plāna kā pērn, jo atbildīgo ministriju un dienestu rīcība pagājušajā gadā bijusi saskaņota. Tāpat kā pagājušajā gadā, veidos atbildīgo iestāžu pārstāvju koordinācijas centru, kas organizēs tādus darbus kā ledus spridzināšana upēs, cilvēku evakuācija, transportēšanas un ēdināšanas pasākumi, laicīga elektroenerģijas atvienošana plūdu apdraudētajos reģionos un citas funkcijas.
Pavasarī prognozē lielus plūdus
Šopavasar plūdi varētu sākties jau marta sākumā un tie varētu būt pat lielāki nekā pagājušajā gadā, liecina meteorologu informācija.Jau decembrī sniega segas biezums sasniedza to līmeni, kas bija pagājušās ziemas beigās, pie tam aizsalstot upēm, tajās bija augsts ūdens līmenis. Decembra sākumā upēs bija vērojama ledus un vižņu iešana, tāpēc var prognozēt, ka uzsalstot ledum, zem tā ir uzkrājusies vižņu kārta, kas pavasarī var sekmēt sastrēgumu veidošanos upēs ledus iešanas periodā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.