Raidorganizaciju asociācijas, Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji un citi eksperti otrdien komisijas sēdē norādīja, ka sabiedrisko raidorganizāciju likumprojektā un jaunajā radio un televīzijas likumprojektā sabalsotas pilnīgi pretrunīgas normas, turklāt "jaunais Saeimas sastāvs varētu ieviest korekcijas līdz šim gatavotajos likumprojektos".
Deputāts Jānis Esta (Tautas partija) komisijas sēdē pauda viedokli, ka likumprojektus jāsāk rakstīt pilnīgi no jauna un jāveido jauna darba grupa, kas sagatavos likumprojektu. Arī deputāts Boriss Cilēvičs ("Saskaņas centrs") komisijas sēdē pauda viedokli, ka deputāti ir nonākuši strupceļā un būtu jāveido jauna darba grupa likumu izstrādei, kurā nebūtu tik daudz mediju pārstāvju.
Arī Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji ierosināja komisijai pagaidām pārtraukt savu darbu pie šiem likumprojektiem, kamēr Satversmes tiesā netiks izskatīta lieta par Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTVP) statusu. Juristi norādīja, ka līdz ar Satversmes tiesas lēmumu būs zināms, kādas tieši korekcijas likumos būtu jāveic steidzami.
Ar Saeimas deputātu lēmumu darba grupa sabiedrisko raidorganizāciju likuma un likuma par televīziju un radio sagatavošanai darbu sāka 2002.gadā, to turpināja līdz 2005.gadam, kad Zaļo un zemnieku savienība darba grupas sagatavoto likumprojektu nodeva izskatīšanai parlamentā.
Saeima to atbalstīja pirmajā lasījumā un likumprojektam tika iesniegti aptuveni 400 partiju un atsevišķu politiķu priekšlikumi. Lai vienotos par konceptuāli izlemjamiem jautājumiem, komisija sagatavoja un vienojās par galvenajiem jautājumiem, piemēram, par to, vai sabiedriskās raidorganizācijas ir jāfinansē no valsts budžeta līdzekļiem un vai tajās var parādīties reklāmas.
Neskatoties uz balsojuma rezultātiem par konceptuāli izlemtajiem jautājumiem, skatot konkrētos priekšlikumus, deputāti vairākkārt iebalsoja pretrunas, līdz ar to darbs pie likumprojekta turpmāk vairs nebija iespējams, aģentūrai BNS skaidroja komisijas vadītāja Ingrīda Circene ("Jaunais laiks").
Jau vēstīts, ka janvāra sākumā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija konceptuāli vienojās, ka Latvijas Televīzijā (LTV) un Latvijas Radio (LR) tiks saglabāts līdzšinējais finansējuma modelis - valsts dotācijas un reklāmas ieņēmumi.
Komisija, uzklausot Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTVP) viedokli, neatbalstīja abonentmaksas ieviešanu. Netika atbalstīts arī variants, kas paredzēja sabiedrisko raidorganizāciju finansēšanu tikai no valsts budžeta līdzekļiem, kā arī komerciālo raidorganizāciju koncesiju.
Komisija arī toreiz konceptuāli vienojās, ka sabiedrisko raidorganizāciju programmu uzraudzību, ģenerāldirektoru apstiprināšanu un nacionālā pasūtījuma apstiprināšanu turpmāk veiks tā pati institūcija, kas uzrauga arī komerciālās raidorganizācijas, bet sabiedrisko raidorganizāciju finansējumu uzraudzīs atsevišķa struktūrvienība - Administratīvā padome, kas būs atsevišķa nodaļa NRTVP ietvaros un ko veidos pēc valsts pilnvarnieku parauga.
Patlaban ir spēkā Televīzijas un radio likums, taču tajā noteiktais NRTVP statuss neatbilst citiem valstī spēkā esošajiem likumiem.