Salīdzinājumā ar Valsts kases operatīvajiem datiem, kas 2008.gadā liecināja, ka budžeta deficīts bija 531,1 miljons latu jeb 3,3% apmērā no IK, budžeta deficīts ir par 114,3 miljoniem latu jeb 0,7% no IK lielāks. Kā skaidro statistiķi, būtiskākās korekcijas, kas ietekmējušas šo starpību, ir nodokļu korekcijas, korekcijas prasībām pret debitoriem, korekcijas saistībām pret kreditoriem u.c. Negatīvu korekciju 0,3% apmērā no IK veidoja Dienvidu tilta būvniecības izdevumi, norāda statistikas pārvalde.
Pēc CSP datiem, centrālās valdības budžeta deficīts bija 652,2 miljoni latu jeb 4%, pašvaldību budžeta deficīts – 246,5 miljoni latu jeb 1,5%. Sociālās apdrošināšanas fonda budžetā bija pārpalikums 253,3 miljonu latu apmērā jeb 1,6% no IK.
Vispārējās valdības sektora parāds 2008.gadā sasniedza 3,1 miljardus latu jeb 19,5 % no IK, tai skaitā centrālās valdības sektora parāds attiecīgi – 3,8 miljardus latu, pašvaldību sektora parāds – 644,8 miljoni latu, sociālās apdrošināšanas fonda sektora parāds – 0,7 miljoni latu.
ES Statistikas birojs Eurostat ar informāciju par visu ES dalībvalstu 2009.gada aprīļa notifikācijas rezultātiem nāks klajā 22.aprīlī. Precizētus un gada datus par budžeta deficītu un parādu par 2008.gadu CSP publicēs 2009.gada 16.oktobrī.
Kā skaidro CSP, vValsts budžeta deficīta un parāda notifikācija tiek iesniegta Eiropas Komisijai divas reizes gadā – līdz 1.aprīlim un 1.oktobrim. Tās rezultāti tiek izmantoti, vērtējot, kā ES dalībvalstis ievēro ekonomisko rādītāju atbilstību Māstrihtas līgumā noteiktajiem kritērijiem, t.i., plānotā un faktiskā valsts budžeta deficīta attiecība pret IK faktiskajās cenās nedrīkst pārsniegt 3% un valdības parāda attiecība pret IK faktiskajās cenās nedrīkst būt lielāka par 60%.